Šī bija kolosāla nedēļa. Neiedomājami.Tik daudz kas noticis, ka liekas, šīs nedēļas sākums bij pirms 2 nedēļām :))

Katru dienu, katru dienu notika kaut kas labs, kaut kas interesants. Katru dienu satikti jauni paziņas, iepazīti jauni draugi, daudz laika pavadīts ar esošiem veciem, labiem draugiem. Cik drūma šajā ziņā bij vasara, tik jauks ir tagadējais laiks - rudens. Un nemaz tik traki nav. Ir vēl ciešami daudz saulainu mirkļu ārā, jāuzvelk tik kaut ko siltāku un ir silti arī tīri fizikālā ziņā....

Neatceros īsti, kas notika pirmdien, laikam nekas tāds īpašs, bet jau otrdiena bij superīga. Jaukā kompānijā iekš vienas smiešanās izvazājos pa visu, visu Rīgu, no viena gala līdz otram; trešdien bij Hamlets, par saviem iespaidiem jau daudz rakstīju, arī tovakar satiku vairākus incantus cilvēkus un ļoti, ļoti labi pavadīju laiku (super, jau nākošā trešdiena tuvojas!!); ceturtdiena bija īpaša, jo tomēr ir viena no 2 dienām gadā, kad jūtos pacilāti un saņemu apsveikumus un dāvanas, un šoreiz to bij tieši tā, kā man pašai bij gribējies, un ļoti sildīja sirsniņu fakts, ka nu jau mani atceras daudz vairāk cilvēku, nekā citus gadus, un tas tak par kaut ko liecina; piektdiena bij sava veida turpinājums ceturtdienai, tik savādāka - biju uz Talantu Fabrikas koncertu un redzēju savu mīļo saulīti Viktoriju uzstājamies, pēc tam jauniepazītā un ļoti patīkamā kompānijā izklaidējos Vecrīgas izklaižu iestādēs, McShane's un Kabata. Tā bij tāda piektdiena, kāda nebij bijusi pusgadu točna, ja ne vairāk. Tik daudz smieklu, tik daudz jaunu iespaidu, jaunu paziņu, tik daudz vazāšanās apkārt un arī dejas līdz vēlai, vēlai naktij. Tajā pašā vakarā paspēju vēl negaidītā kārtā satikt vēl pāris vecus paziņas un arī no sirds izrunāties. Sestdien līdz pat šodienas deviņiem rītā notika manas vārdadienas svinēšanas otrais turpinājums, kad pie manis ieradās mani visvistuvākie draugi, un ļoti omulīgā, nepiespiestā, draudzīgā noskaņā tika runāts, smiets, ēsts, dzerts un "vafeļots" uz nebēdu - man tik tiešām grūti noticēt vēl šobrīd, ka tas viss ir tā noticies:  tieši tā, kā ES GRIBĒJU. Es tiešām esmu pateicīga par visu, ko varēju piedzīvot! Dievs zin, ka es to visu ļoti, ļoti augstu novērtēju. Un zina arī, kāpēc es tam visam piešķiru tik lielu nozīmi. Bet saprast gan to nevar neviens cits, kā vien es pati.

Man tiešām ir sajūta, ka "melnā svītra" ir atkāpusies un iestājusies "gaišā", un, tā kā es labi zinu, ka tas nemēdz tā būt uz ilgu laiku, es to izbaudu maksimāli. Un tagad tā ir bijusi jau kopumā vesela nedēļa!

Ir tāda baile, ka drīz atkal notiks kaut kas pretīgs, jo tā parasti ir - pēc lieliem priekiem lielas asaras un otrādi. Nu piemēram, šovakar pat man  jau bij jādzird "mīļi vārdi" no sava "papucīša", paspēju arī no tiem aizvainojumiem izraudāties, jo nespēju un netaisos ar to samierināties, tikai šobrīd neko daudz lietas labā nevaru darīt. Bet paspēju arī pēc tam relaksēties skatoties baltu sveču gaismā Nine Inch Nails (CD, ko Cilveeks aizmirsa pie manis ;)) pavadījumā un sakārtot domas. Un atkal viss ir līdzsvarā, un viss ir labi. Ir labi.

Atkal gribas paraudāt. Bet šoreiz par to, ka man dzīve ir uzdāvinājusi laiciņu, kad varu bez melošanas sev atbildēt uz jautājumu "Vai es esmu laimīga?" - "Esmu!!" :)