Ir miers. Ir miers. Veiksmīgā kārtā bez starpgadījumiem visi ir nolikušies gulēt... Mans mīļākais moments diennaktī. Tagad var bez liekām acīm, ausīm un balsīm pašiverēt pa māju... Neko īpašu jau nedaru, nu vienkārši patīk būt vienai te. Tad var iztēloties, kā būs, kad beidzot tikšu prom, uz savu mājokli. Par to runājot - šodien gandrīz pabeidzu skrāpēt tām vienām durvīm veco krāsu nost, vienai pusei... Tas bij 2  dienu darbs, tātad tikpat vēl otrai pusei, un vēl trijām, atlikušajām durvīm, kuras vēl gaida savu kārtu....

Šodien, kā jau pēc darba, pamodos vēlu. Jā, šorīt septiņos uzrāva augšā vesels bars dusmīgu tantuku, sakarā ar sabojātu liftu, kurā vēl cilvēks sēž iekšā stundām ilgi.... Un kliedz tas viens tantuks ritīgi skaļi, tipa, nu kas tas ir. Nu, un es pretī - kā tad es varu zināt, ka tas cilvēks tur tik ilgi sēž, ja man to neviens nepaziņo? Tantuks: bet viņam nebij telefona! Nu kā jūs tā drīkstat! - Nu johaidī, vai tad tā mana vaina, vai?! :))) Es tikai daru savu darbu, paziņoju mehāniķim, kur, kas un kā.... Tas arī viss... Karoč, izčakarēts rīts bija. Katras piecas minūtes zvanīja tās sūdzambībeles, rakstīšot pretenzijas un Bez Tabu saukšot un vēl mani atlaidīšot no darba, heh! Lai jau ņemās...

Parasti man vislabākais miegs ir tieši tad, kad atnāku no darba. Naktī kādas 5-6 h bij pagulējusi, bet tad no desmitiem līdz sešpadsmitiem vēl miegs nāca. Sīkā nenocietās, sāka man pie ausīm klabināt klaviatūru, nekāda lielā gulēšana vairs nesanāca. Nu lab. Kad biju izstāstijusi pēdējās diennakts prikolus mammai, ķēros pie tās durvju tīrīšanas. Pārējais laiks nozaudēts kaut kur on-line......

Tikko biju pie vecmāmiņas, parunāties. Man laikam vajadzētu biežāk pie viņas iet, viņa tik daudz laba man dara... Dzīvokli man atdeva.... Bet grūti ar viņu runāt. Viņa aizstāv to briesmoni, šizofrēnosko psihopātu, fizisko un emocionālo varmāku un absolūto idiotu, manu senci - viņas mazo, mīļo dēliņu. Bet jāpacieš vēl tas viss, vēl kādu laiku...

Tagad gribas padarboties ar mp3 krājumiem, šis tas jāparevidē. Starp citu, esmu apņēmusies iegādāties CD rakstītāju. Tad varētu visu labumu saglabāt iekš diskiem, un atbrīvotos vieta uz C:.... Būtu to sen jau nokārtojusi, bet biedēja tā rakstošā CDROM cena, tipa, 30 Ls. Heh, kad pēdējo reizi biju tai veicītī, kur pirku savu PC, man teica, ka ne vairāk par 18 Ls. Nu tad gan tā lieta ies! Tik aldziņu jāsagaida. Gribas arī tumbiņas sakarīgākas... Bet, centriņš mans rullē, tāpēc galvenais, lai tā muzička būtu iekš CD, un varēs klausīties tā ar glanci... Citādi, nu kāda jēga no labas mūzikas, ja nevar to klausīties kvalitatīvā atskaņojumā....?