|
|
|
Jūlijs 14., 2004
04:03 - Normāls vakars... :)))
Tātad, kā jau bij domāts, ātriņām ātriņām devos uz centru...
Uh, tā tomēr ir tik forša sajūta, ka paskaties uz savu konta atlikumu un tur ir mazdrusciņ vairāk nekā Ls 1.75 vai visprār Ls 0.47, kā parasti :))) Tā nu man izdevās aiziet uz kino. Izvēle bija starp Secret Window un Taking Lives, un es aizgāju uz otro, jo tā sākās par 15 min vēlāk, un tā bij priekšrocība, jo laika nebija daudz, lai paspētu :))
Spocīga sajūta vakarā pa centru šauties cauru, kad saule tik tikko norietējusi, bet debesis ir tumši pelēkas un viegli smidzina, un ausīs skan U2 labākie gabali, nu, kā filmā... Man pat gribējās, lai Daile būtu vēl tālāk, lai varētu ilgāk tā iet... Citos, līdzīgos gadījumos es tā arī daru - eju lielāku līkumu uz savu galamērķi (protams, kad nav jāsteidzas), lai izbaudītu pastaigu.
Baigā sakritība bija, kad filmas sākumā skanēja tieši U2 mūzika! Pati filma interesanta, gaidīju vairāk action no Kīfera Sazerlenda, tas viens no mīļākajiem aktieriem man, bet nemaz tik daudz viņu nerādīja, vljee. Priekš manis, diezgan daudz briesmīgu skatu, paspēju arī vairākās vietās pamatīgi salekties un izbīties no šausmām. Sižets tāds ne-parasts, nu trilleris ritīgs, gribēju uzminēt, kurš tur īstais vainīgais, bet tomēr kļūdījos :)) Malači, scenāristi... Un vispār, jāapbrīno cilvēkus, kas šādu darbu visu izdomā un saliek kopā. Simtiem, tūkstošiem filmas pieejamas, bet ne par katru tā aizdomāsies. Šo te iesaku X-failu un Laras Kroftas faniem, lai gan pati nepiederu ne pie vieniem, ne pie otriem.
90% no visām filmām, ko esmu redzējusi iekš kino, esmu skatījusies viena pati, un iemesli tam ir sekojoši: gribas "kaut kur aiziet"; visi redzējuši, jānoskatās, par ko viņi tā fano; vienkārši ļoti gribas redzēt konkrēto filmu. Un tad nav svarīgi, vai kāds ir līdzi. Ja mani uzaicina, tad, protams, ir Ok, viss forši, bet es pati par iemeslu satikties ar kādu cilvēku vai cilvēkiem neizvēlos kino aapmeklējumu, bet kaut ko citu, piem., pasēdēšanu kafejnīcā vai pastaigu parkā. Jo, ja ar kādu kaut kur eju, tad tak gribas parunāties un, nu, tādā garā...
Tātad, ja filma - tad filma, ja cilvēks - tad cilvēks. Abi reizē - ne obligāti, labāk vispār ne, uzmanība vai nu vienai, vai otrai lietai. Nu, tāda es esmu.
Atpakaļceļā nopirku pāris čīzburgerus, ko vēl iegrauzt, un graužot nervus nomierināt.
Cilvēki, nu kā kaut kas tik neveselīgs var būt tik garšīgs... ;)))
Vēl es dikti samērcēju kājas pa peļķītēm, un apzinos tagad, ka tik viegli netikšu no iesnām un krekšķoša kakla vaļā, ik pa brīdim man atgadās tā apvēsināties. Nu saulīti, sausumu, siltumu gribās... Tas čoms augšā šogad pa īstam pārbauda mūs visus :))
Garastāvoklis:: chilled
Mūzika: Espen Lind - Black Sunday
|
|
|