Kad vēl mācījos videnē, bija puisis ar ko izšķīros. Nujā, toreiz es no viņa. Tad veselu gadu pēc tams viņš mani ignorēja, nē, ne jau manu sabiedrību. Viņš nevairījās mani satikt, bet gan nekad neko neteica. Neatbildēja maniem "čau" utt. Kad gads bija pagājies, liekas, ka viss pārgāja pats no sevis, palikām labi paziņas, bieži tējojām un par pagātni gan nerunājām. Kas to lai zin kā ir labāk?

(Reply to this)