bij lelle blondīne
zilā tilla kleitā gaisīgā
nosaucu viņu par Sabīni
spēlējām "mājās"
laimīgās ģimenēs
vīri vienmēr bij jāizdomā
nebija leļļu - zēnu
kur Sabīne tagad
nevar zināt
varbūt vientuļā māte

guļ Barbara zem klajas debess
skatās kā lietus lāses krīt
pilni mati ar 925 provi
kāds bērns zīmē eņģelīti

retais spēj izturēt Barbu
skarba un diezgan barga
te baras te buras
pletni ņem līdzi pat uz darbu

nē nu
jā

pirms 21 gada cibā rakstu:

Decembris 4., 2004

00:18
baigais vārds kapsula. kapi + sula.
bet visp. man sajūta tāda it kā es kapsulā dzīvotu


neticēsiet, bet arī tieši šodien domāju par vārdu "kapsula", jo dzēru gabapentīnu un domāju: "re, dzeltens kapsula!"

nav te nekādi
Pūt, vējiņi
ja Uldis nepratīsies
dabūs no Baibas pa muti

Ako trako biatlonā
tēmē visam
kas ir melns
šauj pa kokiem
auto riepām
izskatās ka sēž
uz ripām

diezgan tizli dzejojumi sanāca, bet kā ir, tā ir

Raita un Jogita strādā
kaplē bietes un atdala
graudus no pelavām
vēlāk uzsmēķēs
labākās cigaretes

Evija dejo un dzied
daudz smejas un
ar cilvēkiem kontaktējas
nekad nesēž mierā
skrien maratonā
tik ātri kā vilki
un bieži nedzird
ko viņai saki

mugurā iemetās kkāda krika.
1.x mūžā tik sūdīgi, knapi varu pakustēties.
laikam dzimšanas dienas mēnesī cilvēkiem mēdz būt slikti.
knapi zābakus novilku, knapi sunim siksniņu uzliku, knapi no gultas piecēlos.
visu knapi.

izrādās, ka ir jau 3. decembra diena, nevis otrā

2004. g. 2. dec. cibā arī pierakstīju sapni:

12:14
sapnī biju tai Pareizticīgo baznīcā, kas uz Brīvības ielas. nosaukumu nezinu, bet parasti uz durvīm tur raxtīts "hram atkrit" vai "hram zakrit". jau 2.x sapnī to redzu. iepriekšējo reizi, kad redzēju, tur bija lauku sēta un nikni suņi. pagājušo nakt - ļoti gaišs un vecas segas svētbilžu vietā.. mācītājs dikti laipns, likās kā velns.

pirms 20 gadiem šajā dienā rakstu:

02:01
paglaudu cibai galvu. nedrīkst taču draugu pamest tāpēc, ka klibs.

tas laikam rucisisms
čerez žopu

tikko sapnī man piezvanīja caur pūdernīcu. pat ne caur spogulīti, bet caur pūderi, kas bija māla gabaliņi

iemet
aizmet
samet

nomet
stikla putniņu
Meta

pirms aizlido
Sniedze sniedz aukstu
sniegotu roku
atvadu sveicienam

ar manuālo ātrumkārbu
Emanuels ar muti brauc
tik daudz veltīgu vārdu
pa to laiku būtu paspējis nodzīt
jwu pāraugušo bārdu
vai pat zirgus

Arnolds tic visam kas avīzēs rakstīts
un internetos
vakar kaut ko tur jūtubē redzējis
vatsapkanālos neviens nemelo
un tā instsgrammodele
viņam savu vainadziņu atdos

ak, dievs,
cik tievs
ir Andrievs!
tak niedre!

novembra pēdējā diena
rīt vienmēr ir decembris
šodien vienmēr ir Andreji
egļu zaru var arī dzīvam
un drīz jau
ak, eglīte

zāle ir zaļa
debess koši zila
saule ir citrons
zelta tērpā Andris
pa zemi vārtās

Ignats
pelīmēts pie papīra lapas
aplikācija telefonā
viņa intelekts mākslīgs
pats gluži kā robots
labi barots

Virgīnija endoskopā
skatās kuņģa gļotādu
neredz neko tādu
bet domā
cik labi
ka cilvēka oderi
nevar izgriezt uz āru

no noklausītām sarunām:
jauna māmiņa ar diviem bērniem (viens ratiņos) uz ielas atbild uz kādu no nebeidzamajiem jautājumiem:
"Nav viedoklis!"

Rita Vita Olita
kopā cepa omleti
dažas olas zemē krita
dažas sev pret pieri sita
visām jautri virtuvē
tikmēr bērnus apraud vista

esmu no tiem, ko uzrunā uz "tu", nezinu tam skaidrojumu.
vakar ievēroju, ka viens ārsts, un šodien – augšējā stāva kaimiņiene.

eklēri
rollmopši
debesmannā
un komervīderi
viss vienā pannā
vakariņās – buberts
beidzot paẽdis Norberts

klauvē
un tev atvērs
durvis
varbūt Lauris
ielaidīs
gan jau ka nē
tad zvani

Sebastianu sasniegs
slapjš sniegs
asaras sasalušas
kāds slepus durs
mugurā nažus

Konrāds kā akrobāts
dzīvo uz drāts
ar drošības elementiem
nav piestiprināts

ir tik viegli sevī kultivēt nelaimību.
skatos uz sevi, un kļūst sevis žēl.

bērniņš joprojām ir bērniņš, tikai vecs.

Trīnes terīnē
zupa atdziest
ko vārīja
nezināmajam kareivim
kas krita
pie viņas kājām
jau atkal

kadrs pēc kadra
aizkadrā Kadrija
aizspogulijā nefilmē