Savos gandrīz četros gadu desmitos neesmu paspējusi vai mācējusi pierast pie sava vārda. Tagad tāds tantīgs vārds noteikti būtu tieši laikā, bet joprojām - nē, kaut kas īsti nav. Vienmēr jūtu viņu kā tādu ar spraužamadatu piespraustu kartīti ar nosaukumu.

Mani feisbukā nekaitina sašārotas kaķīšu bildes, salaikotas reklāmas, par/pret viedokļošanas. Mani kaitina psiholoģiski pamācošie vāvuļojumi, nošāroti kaut kāda uģukuģa raksti un paziņojumi, cik dievs ir labs. Mani nekaitina uzaicinājumi spēlēt spēles, bet kaitina paziņojumi nesūtīt uzaicinājumus spēlēt spēles.
Ēdienu un dzērienu bildes man ļoti patīk.

Viens no biežāk lietotajiem vārdiem man ir sūds. Ļoti ērts un iederīgs.