Galvas iekšā es jau esmu tik daudz uzrakstījusi. Par hepinesu, par nehepinesu, par riteni, par aizmugures sarunām, par ikdienas kaitinājumiem, sāpīti un vecumu.
Tikai rokas nekādi netiek līdz burtiem.

Lasu grāmatu par iepriekšiepriekšējo gadsimtu. Par vēstulēm, kuras ceļo mēnešiem ilgiem. Par pārvietošanos starp pilsētām, kas ilgst vairākas dienas. Par vietām, uz kurām var aiziet tikai kājām.
Par grāmatu veikalu, kurā pārdevēji pārsvarā lasa grāmatas. Par cilvēkiem, kas vientuļi dzīvo nomaļā muižā. Par rokrakstā rakstītām grāmatām.
Un man atkal ir divi pretēji viedokļi par šodienas ātrumu.