viss tas, kas ir noticis, ir ārkārtīgi skaists.
un bija arī tajos mirkļos, kad sekundi pa sekundei tika izdzīvots.
mani aizgājušie gadi,
manas vasaras un pavasari.
manas ieelpas, smaidi un mirkļi.
tas viss ir tikpat skaists kā toreiz,
tikai šodien es esmu dārta ar rudas nokrāsas matiem,
otru sirds pusi,
svaru kausu, kas svārstās no labās uz kreiso un
trauslumu, slēptu aiz pašpārliecinātām runām.
šodien es esmu dārta, kura kādreiz domāja,
ka bērnība ir mūžīga,
ka bērnība tikpat autentiskās domās paliks mūžām.
tās atmiņas un tie brīži nudien ir neizstāstāmi skaisti un mūžīgi,
bet šodien arī skumji.