Ehh..

pļāpājam ar z. sākām pa telefonu, turpinām caur netu. jauki pa retam atkal ar viņu parunāt. sēžu priecīgā noskaņojumā, runu dēļ un gribējās ielaist sevī tādu mazu prieciņu - mēģināt ieskaidrot,ka citiem var iet arī laimīgi.
atminos, ko viņi teica, bet nu, neliekas, ka tā tik tiešam domāja ;)

ps. nepiedzerieties pasākumos, kuros atrodas kāds, kurš jums simpatizē/reiz simpatizējis. ja neko neatcerieties pēc tam - tad vieglāk, bet sajūta vienalga muļķīga.

Iekšēji cerās, ka dzīvē viss būs kārtībā, par spīti, kas notiek.
un jā, mamma bija pie ārstiem. rīt jāmēģina no viņas izspiest, kā īsti ira.cerams.