Ehh..

pļāpājam ar z. sākām pa telefonu, turpinām caur netu. jauki pa retam atkal ar viņu parunāt. sēžu priecīgā noskaņojumā, runu dēļ un gribējās ielaist sevī tādu mazu prieciņu - mēģināt ieskaidrot,ka citiem var iet arī laimīgi.
atminos, ko viņi teica, bet nu, neliekas, ka tā tik tiešam domāja ;)

ps. nepiedzerieties pasākumos, kuros atrodas kāds, kurš jums simpatizē/reiz simpatizējis. ja neko neatcerieties pēc tam - tad vieglāk, bet sajūta vienalga muļķīga.

Iekšēji cerās, ka dzīvē viss būs kārtībā, par spīti, kas notiek.
un jā, mamma bija pie ārstiem. rīt jāmēģina no viņas izspiest, kā īsti ira.cerams.

a man varbūt, lai atstātu kaut ko aiz muguras, ir vajadzīgs tāds sāpīgs vai nepatīkams atpakaļatgāziens tajā visā, kas bijis.
piem tā kā tas bija ar d. variantu vai kārli un garāmskatu uz ielas - ar to vien pietika, lai atgādinātu man - viņš vairs nav tas cilvēks,kas tagad kavējās manās domās. tagad viņš ir pilnīgi cits cilvēks ar citu dzīvi, citu raksturu un citu cilvēku. varbūt arī šoreiz tas palīdzēs kaut arī nemaz vairs nav tāds gadījums. un varbūt līdzēs pat tad, ja nedabūšu satikt. vienīgi bail par a. ceru,ka tas neko neievirzīs tais sliedēs, kuras man nekad nav patikušas.

un šon atkal tas pats, kas agrāk, bet man vienalga. nu jau vienalga.

raudiens nenāk, tikai asaras riešas acīs,

kāpēc?