Lai gaužas, ja vēlas, cits,
bet mana dvēsele - pret,
ka dzīve ir īss kursiņš - ticēt
un akadēmija - neticēt.
Var katrs, cik grib, sāpju ogles
ik brīdi sev virsū uzbērt
un ticības būdiņu noplēst,
un Neticētaugstceltni uzbūvēt.
Tas viss ir zināms sen,
bet aizmāršīgi mēs esam,
jo - ticēt ir vienīgais gēns,
kas attaisno mūsu esamību.
Lai dara, kā vēlas, cits,
bet es - par taisnību veco
un labāk pieviļos ticot
nekā viļos neticot.
/O. Vācietis/