Kā jau parasti, kad saslimstu un ilgi pavadu laiku mājās, es jau atkal esmu uzmeklējusi daudzas jaunas, bet vecas dziesmas, kuras man tīk.
nolēmu atsākt ēst, jo tā vīrusu badināšana/pašai savas imunsistēmas novājināšana rezultējās tikai ar viegliem galvas reiboņiem un īgnumu.
sou, tagad sēžu, jāmeklē kādas kaut cik sakarīgas ģimenes bildes, kuras nav aizvēsturiskas, lai varētu uzčinīt tētim dāvanu - puzli ar ģimenes bildi. kādreiz būtu teikusi - how lame is that. bet pirms pāris mēnešiem pierādījās tas, ka mūsējiem tas dīvainā kārtā tīri labi tīk.
pēcāk jāpiebeidz vākt mājas, jāuzcep kēks un tad jau - hokejs!


laukā tik jauks laiks, ne velti esmu atrāvusi visus iespējamos logus vaļā.