atkal izgāju skriet, un noskrēju vien pāris soļus, kad apstājos un sāku raudāt.lai arī cik nožēlojama es būtu, pat man tas ir pārāk nožēlojami..
un jā, nedēļas nogalē aizgājām pie n. uz pikniku. bija ok, satiku cilvēkus, kurus tur negaidīju satikt un tā. viņš? - nav diži mainījies. pēcāk aizčāpojām līdz d. paskatīties filmas un tā. liekas sasodīti sakarīgs cilvēks ar mērķiem un gribasspēku to tik tiešām satikt. un kā cilvēks arī liekas labs.
mm.. māsa lasi cep. ņamm.
gāju šon pa saulainu ielu, un garām pabrauca čalis mašīnā ar vienu roku uz stūres otru pa logu ārā, labi skaļu mūziku tā, lai visa iela skan, un pamatīgs bumsiks. sāku jau domāt, cik muļķīgi un tad iedomājos. sasodīts, muļķe, ko tu atkal muļķības pati sev gvelz. tu baudi dzīvi ēdot kēksus pie kanālmalas, dejojot lietū, rakstot, viena dziedot un skaļi smejoties nepiemērotos brīžos, bet viņš jūtas labi. un nevienu it kā nevajadzētu nosodīt par viņa dzīvošanas izpausmēm..
un jā, man sasodīti gribas ballēties, un tad piemēram pamosties tā --->

vispār sākām tīrīt un kārtot šķūna bēniņus, kuros plānots ierīkot vietu izklaidēm un tā.. cerams uz vasaru jau varēs rīkot sālsballīti.
un jā, šodien spēlējot skolā florbolu esmu galīgi noberzusi ceļus, jo jā, mani tik tiešām iebāza par vārtsargu.