spilgti, radoši, oriģināli

10:00pm: Līkcepure
Es esmu Atriebīgā Līkcepure. Draugi mani sauc par Riebīgo Cepuri.

7:39pm: Kotlete
Tikko aizrakstīju mammai jautājumu, vai viņa liek klāt malto gaļu kotlešu masai.

7:02pm: Kafejnīcas
Avotu un Matīsa ielas rajonā ir divas foršas kafejnīcas. Ja nu kādam kādreiz kaut kas darāms šajā apkaimē. Bismarka brokastis uz Bruņinieku ielas un grieķu kafejnīca Spitaki uz Avotu ielas.

10:16am: Frankfurte
Mans vakardienas mīļākais jautājums (par viesnīcas bāru): "Is it good? Is it techno?"

7:10pm: Prieks
Mans šīs dienas prieks ir "Lielā Kristapa" nominācija Elīnai Vānei par lomu filmā "Svingeri".

10:25am: Pseidonīms
Domāju, vai man piestavētu pseidonīms Dižā Aņka.

4:05pm: Alus
X: "Labdien, šeit jums zvana no LTV, saņēmām ziņu par rakstnieku alu. Gribētu uztaisīt sižetu. Rīt varētu?"

Es: "Jā, bet atkarīgs, kā jūs alu gribat atrādīt un ko intervēt."

X: "Pareizi... Alu atrādīt. Tā būs reklāma alkoholam. Jums nav tikai etiķetes?"

Es: "Nē... Visas etiķetes ir uzdrukātas uz alus."

X: "Nav kā suvenīri, ja... Varbūt jums ir citi mārketinga materiāli?"

Es: "Ir. (nosaucu)."

X: "Nu jā... Nebūs. Atā."

Cilvēki vispār padomā, pirms viņi kādam zvana?

11:35pm: Dziedāt Kuzņecova porcelāna melodijā
"Nesu Aņkai alutiņu, sieriņu un tomātiņu.
Ir mana mīla bezgalīga.
Bet viņa prasa -
bļa, kur cīga?"

1:02pm: Spāņi
Šonakt sapnī redzēju, ka JJ ir kopā ar spānieti. Turklāt beigās atklājās, ka tas no viņa puses ir tikai joks, lai visus pakaitinātu. JJ šonakt bija sapnī redzējis joku raidījumu, kurā centās atrast atbildi uz jautājumu: "Kāpēc visas spānietes ir tik mazas?"

9:43am: Twitter
D. izdomāja ģeniālu ideju - pārvērst savu Twitter kontu par Latvian Literature kontu. Es teicu, ka varu atdot arī savējo, jo man ir vairāk sekotāju. Ko gan Latvijas literatūras labā neizdarīsi? Bet tad man palika žēl, un es lūdzu D., lai tomēr atsakās no savējā.

1:00am: Pļūtākļi
Jau kuro dienu ledusskapī nav mazu pļūtāklīšu, ar ko sevi palutināt. Tāpēc šodien sasniedzu jaunu līmeni. Es apēdu graudu maizi ar šašliku kečupu.

5:38pm: Mēbeles
Dzīvokli atradām superīgu, mēbeļu nav. Ja nu kādam pēkšņi kāda lieka mēbele, priecāšos.

12:24pm: Vakar
Bija ļoti skaists vakars pēc bērnu literatūras balvas. Jaunie, slaidie dzejnieki nejauši salauza galdu, bet pēc tam Znotiņš Daugavmalā ar akordeonu spēlēja "Pie Dzintara jūras" un "Upē naktī pīles kliedz". Visi dziedāja kā traki, un Alīse tikai ik pa laikam kaut kur izvilka vēl vienu vīna pudeli.

12:21pm: Internets
Ar ko jūs parasti sākat, kad uznāk vēlme nosist laiku internetā?

10:57pm: Tramvajs
Šovakar piedzīvoju ļoti aizkustinošu brauciens tramvajā. Sākumā kāds bāls hipsteris stāstīja savai teātra pulciņa biedrenei par pieredzi, strādājot tuneļa kafijas tirgotavā "Save my day". Lai tiktu šajā darbā, viņam pārrunās bija jāiztur ekstrēmā intervija, kurā ticis uzdots, piemēram, šāds jautājums: "Tavā dzīvoklī ienāk pingvīns ar sombrero galvā. No kurienes viņš ir ieradies?" "Save my day" strādāt bijis forši, brīnišķīgs kolektīvs, un pie viena viņam izdevies novērot arī šo to no tuneļa ubagu ikdienas. Viņiem esot viens "menedžeris", kas ik pa pāris stundām apstaigā visus un ievāc saubagoto naudu. Ja ierodas kāds nesankcionēts ubags, tas uzreiz tiek aiztriekts prom. Viņš vairākkārt atkārtoja, ka tas ir ļoti briesmīgi, un vai tad tiešām labāk nevar atrast darbu par minimālo algu. Vienreiz pat "menedžeris" ubagam, kam nebija abu kāju, atņēmis kruķus, un viņš pārvietojies pa tuneli, šļūcot pa zemi. Tad jaunais vīrietis sāka stāstīt par to, ka laika trūkuma dēļ ies prom no teātra, un viņam bail, ka pēc šī notikuma viņš varētu palikt introvertāks. Bet visu brīvo laiku tagad paņem spāņu valodas kursi un autoskola, kurai sevi motivēt ir grūti, jo viņš ienīst mašīnas. "Es vispār esmu tāds kreiss, es lasu par tām climate changes, un es vienkārši ienīstu tās mašīnas."

Pēc tam tramvajā iekāpa divi pieklājīgi narkomāni - džeks un meitene. Es spriedu, ka viņi ir narkomāni, tikai tādēļ, ka abiem piemita neveselīgs kārnums un nebija dažu zobu. Džekam līdzi bija labs un jauns sporta divritenis. Laikam veselīga dzīvesveida piekritējs. Nākamajā pieturā šajā pašā vagonā iekāpa arī gotu meitene (visdrīzāk, dzimumu noteikt bija pagrūti) ar baltu pūderi uz vaigiem un melnām ēnām zem acīm. Viņa pavadīja laiku, ļoti mērķtiecīgi staigājot no viena tramvaja vagona gala uz otru. Turpu un atpakaļ. Diviem maziem bērniem, kas arī brauca šajā vagonā, tas likās ļoti amizanti. Nenoliegšu, tāpat tas likās arī man.

Tad man beidzot bija jākāpj ārā, un es dzirdēju, kā sieviete, kas arī pameta tramvaju, cilvēkam telefonā teica: "Tur vajadzīgs narkologs. Jā, es zinu, ka ir tāda Minesotas programma. Tikai tas mans narkologs pieņem Vecmīlgrāvī. Nu, ko, visiem braukt uz Vecmīlgrāvi ir gabals, hahaha."

"Cik jauki," es domāju, "un Dieviņš mīl mūs visus." Un vēl es domāju - varbūt arī turpmāk vairs nelikt somā grāmatu vai žurnālu, un nepirkt telefonam internetu, un pilnasinīgi braukt tramvajā. Banāla doma, es zinu. Bet nu un. Esmu romantiskā noskaņojumā, un tam piedien mazliet banalitātes.

9:15am: Tokija
Rezervējām istabu Tokijā pie diviem gejiem ar diviem suņiem. Bet tā kā viņi raksta "depending on the day, we might be out for work or play" un "you can leave your things in the living room upstairs and go play in the city until...", mums radušās aizdomas, ka tie suņi arī ir mājas saimnieki.

11:58am: Dzīvoklis
Mēs gribam īrēt dzīvokli. 2-3 istabas, ap/virs 50 kvM, kaut kur centrā. Ja nu kaut ko dzirdat, ziņojiet, lūdzu.

11:32pm: Paviršība
Tikko inscinēju asinsgrēku, reklāmas klipa tekstā nejauši uzrakstot: "Šis ir manu vecāku tēvs."

4:20pm: Prieks
Biļetes uz Japānu 3. - 20. novembrī ir man kabatā! Tas ir, e-pastā. Tur arī sagaidīšu savus 30.

3:37pm: Literatūra
"Žaketi negludināšu, slinkums. Tik ar mitru dvieli izdeldēšu cūkmērces lāsi!" e-pastu pabeidza mūža balvas laureāts.

10:00am: Vēsture
Noskatījos mazu interviju ar Gundegu Repši. Tulkot grāmatas ir provinciāli, visa nauda būtu vienkārši jāizdala rakstniekiem. Labi, lai būtu. Bet tad sekoja teikums: "Ja mēs varam izšķiroši mainīt, piemēram, Sīrijas vēsturi, tad lai tulko visus mūsu romānus!"

4:03pm: Rukši 2
Atbildēja, ka bez labojumiem un superīgā virsraksta nepublicēs. "Drukātie mediji vēl cenšas uzturēt kaut kādus literārās valodas standartus." Nezinu pat, kam lai vēl piedāvā. Visur jau ir recenzijas.

8:31pm: Rukši
Uzrakstīju recenziju žurnālam "Domuzīme" par Bargā "Plikajiem rukšiem". Saņemot atpakaļ labojumus, gandrīz apgāzos. Viss mans teksts ir pārrakstīts redaktorei vēlamā stilā - tas vēl būtu mazākais. Bet nosaukums "Gaisma, kas nekad nenodziest" ir nomainīts uz "Garšīgs stāsts par savu dzīvi", kā jums tas patīk?

12:22am: Šodien košļāju tomātu un gurķi ar krējumu un domāju, ka esmu atēdusies to latviešu poēziju. Es vienkārši vairs nevaru. Kad sāku lasīt kārtējo formā pārblīvēto teikumu ar astoņiem tēlainās izteiksmes līdzekļiem pēc kārtas, es gribu izvemt to tomātu, kas manī.

11:03am: Besī
Es šodien atkal pārliecinājos, kāda tipa cilvēki mani patiesi kaitina. Tādi, kas par katru lietu grib desmit reizes sazvanīties un katru detaļu piecas reizes izskaidrot. Nesaprotu, viņiem pirms tam ir bijusi darīšana tikai ar neattapīgiem lošiem vai arī viņi vienkārši šādā veidā imitē darbību, radot ilūziju, ka darbs iet uz priekšu? Manu laiku tas tikai čakarē. Es cienu cilvēkus, kas precīzi definē uzdevumu un pēc tam liek mierā.