: M. un P.
Ko darīt Minskā? Kā tikt vaļā no pumpas uz deguna?
Ko darīt Minskā? Kā tikt vaļā no pumpas uz deguna?
spilgti, radoši, oriģināli
Recent Entries
You are viewing 25 entries, 100 into the past.
26th February 2017
8th February 2017
: Sacepums
Taisīju sacepumu, kaut kas tur nedaudz nobruka ar struktūru, izbesījos. Tikmēr kaķis bija uzlicis galvu uz klaviatūras un atvēris man lapu, no kuras var pasūtīt picu.
Taisīju sacepumu, kaut kas tur nedaudz nobruka ar struktūru, izbesījos. Tikmēr kaķis bija uzlicis galvu uz klaviatūras un atvēris man lapu, no kuras var pasūtīt picu.
28th January 2017
: Paģiras
Es esmu pārbaudījusi praksē jau reizes tūkstoš, ka otrajā dienā jūtu vieglas sekas, tiklīdz iepriekšējā vakarā ir izdzerts vairāk par diviem aliņiem.
Bet gandrīz katru reizi, kad izdzeru tos divus aliņus, es pie sevis domāju: "Nu kas tad man tāds notiks, ja izdzeršu vēl vienu nieka pudelīti?"
Es esmu pārbaudījusi praksē jau reizes tūkstoš, ka otrajā dienā jūtu vieglas sekas, tiklīdz iepriekšējā vakarā ir izdzerts vairāk par diviem aliņiem.
Bet gandrīz katru reizi, kad izdzeru tos divus aliņus, es pie sevis domāju: "Nu kas tad man tāds notiks, ja izdzeršu vēl vienu nieka pudelīti?"
5th January 2017
: Aberdīna
Aberdīnas ceļojums, kā jau Miligrami to solīja, bija tiešām spirituāls. Jau pirmajās pāris dienās izrunājām visus svarīgākos jautājumus, kas aptver reliģiju, filozofiju, narkotikas un citas garīgas pieredzes, tāpēc pārējā laikā lielākoties gulšņājām vai gājām uz bāru. Jauno gadu sagaidījām četratā, dzerot prosecco mājas pagalmā un dzirdot, bet ļoti vārgi redzot uguņošanu. Pēc tam devāmies uz svinībām kazino, jo nevienā bārā nebija, kur apsēsties. Kazino mani sagaidīja jauka dāma, jau pie ieejas uzdāvinot savu rumkolu. Bijām gan spiesti pāragri doties prom, jo Jāni pēc uzsmēķēšanas vairs atpakaļ neielaida, par ko mēs, protams, gardi ņirdzām. Toms teica, ka tas ir bijis viņa jaukākais jaunais gads, un Sandra atbildēja, lai viņš tā nesaka, jo tas ir diezgan skumji.
Bijām arī pastaigā pa pilsētu un parku, nelielā izbraucienā uz pili un apmeklējām Aberdīnas seksšopu un grāmatnīcu. Lēkājošus delfīnus neredzējām, bet pagaršojām pildīto kuņģi Haggis (iemācījāmies arī Haggis himnu, kas pieejama jūtubā), skotu brokastis, mīdijas un arī Skotijas nacionālo ēdienu "jebkas, kas ir uzsildīts mikroviļņu krāsnī". Dzērām alu pirmajā darītavas BrewDog krodziņā un dzērām alu mūsu mīļākajā krodziņā The Bobbin, kas piedāvā tādu ekstru kā bezmaksas printeris (tas vienkārši tur stāv un katrs, pieslēdzoties no savas ierīces, var printēt, ko vien vēlas. Kaut vai referātu). Bobinā mēs arī sacentāmies biljardā un 1. janvārī noskatījāmies Totenhamas futbola spēli. Pēc tam mājās, gulšņājot pa dīvāniem, noskatījāmies vēl Meiteni ar pūķa tetovējumu, Latvijas seriāla Šķiršanās formula sēriju, kur piedalās Romāns, kā arī, protams, Vieglu garu. Tas viss bija mīļi un, šķiet, visi esam priecīgi par to, ka nolēmām satikties.
Atpakaļceļā atkal braucām astoņas spirituālas stundas kompānijas "Megabus" transporta līdzeklī. Tas ir tas pats autobuss, kurā, braucot 24 stundas, Miligrami sasniedza zen. Autobuss viegli smaržoja pēc urīna un krietni spēcīgāk pēc tualetes dezinfekcijas līdzekļa. Pēc iekāpšanas divas reizes pārsēdāmies tālāk no tualetes, un otrajā reizē uz viena no krēsliem diemžēl aizmirsu savu jauno grāmatu. Kad pamodos, Jānis man priecīgi teica, ka kāds vecs kungs autobusā lasījis tieši tādu grāmatu kā es, un pēc tam, smaidam no sejas lēni dziestot, apjucis piebilda: "Vai arī tā bija tava grāmata." Tad mums Glāzgovā blakus aizmugurējā krēslā apsēdās māte ar trīs spiedzošiem bērniem, bet priekšā - divi tīņi ar rozā matiem, kuri dzēra aliņus. Mančestrā vismaz tikām pie jaukām vjetnamiešu vakariņām, foršas viesnīcas un gandrīz iekāpām nepareizā vilcienā uz lidostu.
Nekādas gada atskaites tā arī nesavilku. Man vispār grūti laiku uztvert tādos nogriežņos. Ja tomēr pacenšos, tad gads ir bijis diezgan foršs. Gan mīlestībā, gan profesionālajā un garīgajā dzīvē. Un brālim vēl piedzima bērns, tātad maniem vecākiem beidzot ir mazbērns.
Aberdīnas ceļojums, kā jau Miligrami to solīja, bija tiešām spirituāls. Jau pirmajās pāris dienās izrunājām visus svarīgākos jautājumus, kas aptver reliģiju, filozofiju, narkotikas un citas garīgas pieredzes, tāpēc pārējā laikā lielākoties gulšņājām vai gājām uz bāru. Jauno gadu sagaidījām četratā, dzerot prosecco mājas pagalmā un dzirdot, bet ļoti vārgi redzot uguņošanu. Pēc tam devāmies uz svinībām kazino, jo nevienā bārā nebija, kur apsēsties. Kazino mani sagaidīja jauka dāma, jau pie ieejas uzdāvinot savu rumkolu. Bijām gan spiesti pāragri doties prom, jo Jāni pēc uzsmēķēšanas vairs atpakaļ neielaida, par ko mēs, protams, gardi ņirdzām. Toms teica, ka tas ir bijis viņa jaukākais jaunais gads, un Sandra atbildēja, lai viņš tā nesaka, jo tas ir diezgan skumji.
Bijām arī pastaigā pa pilsētu un parku, nelielā izbraucienā uz pili un apmeklējām Aberdīnas seksšopu un grāmatnīcu. Lēkājošus delfīnus neredzējām, bet pagaršojām pildīto kuņģi Haggis (iemācījāmies arī Haggis himnu, kas pieejama jūtubā), skotu brokastis, mīdijas un arī Skotijas nacionālo ēdienu "jebkas, kas ir uzsildīts mikroviļņu krāsnī". Dzērām alu pirmajā darītavas BrewDog krodziņā un dzērām alu mūsu mīļākajā krodziņā The Bobbin, kas piedāvā tādu ekstru kā bezmaksas printeris (tas vienkārši tur stāv un katrs, pieslēdzoties no savas ierīces, var printēt, ko vien vēlas. Kaut vai referātu). Bobinā mēs arī sacentāmies biljardā un 1. janvārī noskatījāmies Totenhamas futbola spēli. Pēc tam mājās, gulšņājot pa dīvāniem, noskatījāmies vēl Meiteni ar pūķa tetovējumu, Latvijas seriāla Šķiršanās formula sēriju, kur piedalās Romāns, kā arī, protams, Vieglu garu. Tas viss bija mīļi un, šķiet, visi esam priecīgi par to, ka nolēmām satikties.
Atpakaļceļā atkal braucām astoņas spirituālas stundas kompānijas "Megabus" transporta līdzeklī. Tas ir tas pats autobuss, kurā, braucot 24 stundas, Miligrami sasniedza zen. Autobuss viegli smaržoja pēc urīna un krietni spēcīgāk pēc tualetes dezinfekcijas līdzekļa. Pēc iekāpšanas divas reizes pārsēdāmies tālāk no tualetes, un otrajā reizē uz viena no krēsliem diemžēl aizmirsu savu jauno grāmatu. Kad pamodos, Jānis man priecīgi teica, ka kāds vecs kungs autobusā lasījis tieši tādu grāmatu kā es, un pēc tam, smaidam no sejas lēni dziestot, apjucis piebilda: "Vai arī tā bija tava grāmata." Tad mums Glāzgovā blakus aizmugurējā krēslā apsēdās māte ar trīs spiedzošiem bērniem, bet priekšā - divi tīņi ar rozā matiem, kuri dzēra aliņus. Mančestrā vismaz tikām pie jaukām vjetnamiešu vakariņām, foršas viesnīcas un gandrīz iekāpām nepareizā vilcienā uz lidostu.
Nekādas gada atskaites tā arī nesavilku. Man vispār grūti laiku uztvert tādos nogriežņos. Ja tomēr pacenšos, tad gads ir bijis diezgan foršs. Gan mīlestībā, gan profesionālajā un garīgajā dzīvē. Un brālim vēl piedzima bērns, tātad maniem vecākiem beidzot ir mazbērns.
13th December 2016
: Prostitūtas
Ar diviem piegājieniem centos izlasīt TO rakstu. Tikai tāpēc, ka vairāki cilvēki šeit, cibā, norādīja uz to, cik tas labs. Es, protams, visam piekrītu, bet vismaz pirmajā daļā nebija nekā tāda, kas tādam parastam Satori lasītājam tāpat jau nebūtu skaidrs. Visi tie: "Pajautāsim pašām prostitūtām!" Kamōn. Ne tikai tas, ka banāli revolucionāri. Bet tad, ja reiz valdības (un sabiedrības kopumā) attieksme pret prostitūtām ir tāda, kāda tā ir šobrīd, tad tikpat labi varētu viņiem ieteikt pajautāt narkotiku lietotājiem, vai viņi vēlas dekriminalizēt narkotikas. Toties mani iepriecināja, ka autore jau otrajā rakstā ir atradusi veidu, kā iepīt informāciju par to, ka viņai ir daudz seksa ar dažādiem partneriem.
upd. Vai tā bija ironija, ka jums patīk tas raksts?
Ar diviem piegājieniem centos izlasīt TO rakstu. Tikai tāpēc, ka vairāki cilvēki šeit, cibā, norādīja uz to, cik tas labs. Es, protams, visam piekrītu, bet vismaz pirmajā daļā nebija nekā tāda, kas tādam parastam Satori lasītājam tāpat jau nebūtu skaidrs. Visi tie: "Pajautāsim pašām prostitūtām!" Kamōn. Ne tikai tas, ka banāli revolucionāri. Bet tad, ja reiz valdības (un sabiedrības kopumā) attieksme pret prostitūtām ir tāda, kāda tā ir šobrīd, tad tikpat labi varētu viņiem ieteikt pajautāt narkotiku lietotājiem, vai viņi vēlas dekriminalizēt narkotikas. Toties mani iepriecināja, ka autore jau otrajā rakstā ir atradusi veidu, kā iepīt informāciju par to, ka viņai ir daudz seksa ar dažādiem partneriem.
upd. Vai tā bija ironija, ka jums patīk tas raksts?
16th November 2016
: Lāzers
Kaķis kļuvis atkarīgs no lāzera. Viņu vairs nekas cits neinteresē, tikai sēdēt pie sienas un gaidīt, kad parādīsies sarkanais punkts.
Kaķis kļuvis atkarīgs no lāzera. Viņu vairs nekas cits neinteresē, tikai sēdēt pie sienas un gaidīt, kad parādīsies sarkanais punkts.
4th November 2016
: Intervijas
Nointervēju režisoru X, pēc tam aizsūtu viņam interviju pārskatīt. Neko jaunu neesmu likusi klāt, vienkārši izņēmusi dažus nepabeigtus teikumus, pielabojusi neveiklas konstrukcijas un tādā garā.
Saņemu atbildi ar izlaboto versiju un klāt tekstu: "Tā piedzejošana nav īsti forša." Nu, labi. Skatos laboto. Izņemta daļa, kur viss teksts principā pārrakstīts viens pret viens no audioieraksta. No šīs teksta daļas ņemts arī virsraksts, kas ir atstāts, bet tagad tam vairs nav paskaidrojuma tālākā tekstā. Pierakstīti klāt vairāki teikumi, kas intervijā neizskanēja (es nekritizēju, ka kāds pieraksta sev klāt kādu teikumu, es kritizēju, ja to dara tāds, kurš tā necieš "piedzejošanu"). Neskartas atstātas visas daļas, kur mēģināju loģiskāk pabeigt teikumu vai izveidot labāku konstrukciju.
Uzvilkos.
Nointervēju režisoru X, pēc tam aizsūtu viņam interviju pārskatīt. Neko jaunu neesmu likusi klāt, vienkārši izņēmusi dažus nepabeigtus teikumus, pielabojusi neveiklas konstrukcijas un tādā garā.
Saņemu atbildi ar izlaboto versiju un klāt tekstu: "Tā piedzejošana nav īsti forša." Nu, labi. Skatos laboto. Izņemta daļa, kur viss teksts principā pārrakstīts viens pret viens no audioieraksta. No šīs teksta daļas ņemts arī virsraksts, kas ir atstāts, bet tagad tam vairs nav paskaidrojuma tālākā tekstā. Pierakstīti klāt vairāki teikumi, kas intervijā neizskanēja (es nekritizēju, ka kāds pieraksta sev klāt kādu teikumu, es kritizēju, ja to dara tāds, kurš tā necieš "piedzejošanu"). Neskartas atstātas visas daļas, kur mēģināju loģiskāk pabeigt teikumu vai izveidot labāku konstrukciju.
Uzvilkos.
27th October 2016
: Biļetes
Kādam pēkšņi nevajag divas biļetes uz Zemliku?
Kādam pēkšņi nevajag divas biļetes uz Zemliku?
24th October 2016
: Ceļojums
"Vairs negribas ceļojumā braukt vienam. Ja redzēšu kaut ko skaistu, gribēsies parādīt."
"Vairs negribas ceļojumā braukt vienam. Ja redzēšu kaut ko skaistu, gribēsies parādīt."
: Brīvdienas
Bija jaukas un garas brīvdienas. Paspējām gan apciemot JJ mammu Ozolniekos, gan apskatīt Jelgavas muzeju, gan apmeklēt EK sālsmaizi un uzspēlēt tur šādas tādas spēles, gan arī vizītē pie Pētersonu ģimenes pagatavot harčo. Pagaidām nelāga apreibinošu vielu nelietošanas blakne ir mērena un pārpasaulīga garlaicība, kas piezogas jau diezgan agrā vakarā un bieži neatlaiž līdz pat brīdim, kamēr esi laimīgi aizmidzis.
Bija jaukas un garas brīvdienas. Paspējām gan apciemot JJ mammu Ozolniekos, gan apskatīt Jelgavas muzeju, gan apmeklēt EK sālsmaizi un uzspēlēt tur šādas tādas spēles, gan arī vizītē pie Pētersonu ģimenes pagatavot harčo. Pagaidām nelāga apreibinošu vielu nelietošanas blakne ir mērena un pārpasaulīga garlaicība, kas piezogas jau diezgan agrā vakarā un bieži neatlaiž līdz pat brīdim, kamēr esi laimīgi aizmidzis.
22nd October 2016
: Par Raudsepu un Dilanu
Šorīt lasīju žurnālu "Ir", kur Pauls Raudseps savā slejā bija nolēmis pievērsties literatūrai un apskatīt Boba Dilana "Nobela" balvas saņemšanu. Man nav žēl, lai viņam tiek. Ne Raudsepam, bet Dilanam. Raudsepam es silti ieteiktu par literatūru vairs nerakstīt. Sevišķi manu harmonisko kafijas baudīšanu kā darvas piles izčakarēja šie divi teikumi: "Tā ir atsājusi neizdzēšamu ietekmi uz tūkstošiem citu rakstnieku un dzejnieku. Pats svarīgākais, viņa vārdi atkal un atkal izceļ klausītāju no ikdienas un aiznes viņu iztēles pasaulē, kura šķiet dziļāka, piesātinātāka par taustāmo dzīvi, un kuras radīšana ir jebkuras patiesas literatūras īstais mērķis."
Pirmkārt, kāpēc ir jāraksta tik banāls sūds. Otrkārt, es gribētu, lai Raudseps nosauc vismaz dažus simtus rakstnieku, kurus Dilans ir vērā ņemami ietekmējis. Šajā sakarā starp mani un JJ izcēlās neliela viedokļu sadursme. Sākumā mēs uzsākām strīdu par to, vai "Nobela" balvu drīzāk būtu jāpiešķir Hemingvejam vai Rainim. Superstāram vai neatzītam, bet, saprotams, ģeniālam sērdieniem pasaules literatūras kontekstā. Te gan gudri netikām, jo vikipēdija apliecina, ka "Nobela" prēmijas piešķir gan hemingvejiem, gan raiņiem. Es jau teicu, man nav žēl, ka Dilanam tā balva. Tomēr, lai piešķiltu diskusijai uguni, lūdzu JJ, kurš bija uzņēmies Dilana aizstāvja lomu, Raudsepa vietā nosaukt vismaz pārīti rakstnieku, kuru daiļradi viņš ietekmējis. "Keruaks," teica JJ. Es ātri sagūglēju, ka Keruaks miris 1969. gadā, kad Bobs Dilans droši vien vēl nebija atklājis mutes harmonikas. Kāda tur ietekme! JJ saguma, bužināja matus, saspringti domāja, bet pie atbildes tā arī nenonāca.
The answer, my friend, is blowin' in the wind. The answer is blowin' in the wind.
Šorīt lasīju žurnālu "Ir", kur Pauls Raudseps savā slejā bija nolēmis pievērsties literatūrai un apskatīt Boba Dilana "Nobela" balvas saņemšanu. Man nav žēl, lai viņam tiek. Ne Raudsepam, bet Dilanam. Raudsepam es silti ieteiktu par literatūru vairs nerakstīt. Sevišķi manu harmonisko kafijas baudīšanu kā darvas piles izčakarēja šie divi teikumi: "Tā ir atsājusi neizdzēšamu ietekmi uz tūkstošiem citu rakstnieku un dzejnieku. Pats svarīgākais, viņa vārdi atkal un atkal izceļ klausītāju no ikdienas un aiznes viņu iztēles pasaulē, kura šķiet dziļāka, piesātinātāka par taustāmo dzīvi, un kuras radīšana ir jebkuras patiesas literatūras īstais mērķis."
Pirmkārt, kāpēc ir jāraksta tik banāls sūds. Otrkārt, es gribētu, lai Raudseps nosauc vismaz dažus simtus rakstnieku, kurus Dilans ir vērā ņemami ietekmējis. Šajā sakarā starp mani un JJ izcēlās neliela viedokļu sadursme. Sākumā mēs uzsākām strīdu par to, vai "Nobela" balvu drīzāk būtu jāpiešķir Hemingvejam vai Rainim. Superstāram vai neatzītam, bet, saprotams, ģeniālam sērdieniem pasaules literatūras kontekstā. Te gan gudri netikām, jo vikipēdija apliecina, ka "Nobela" prēmijas piešķir gan hemingvejiem, gan raiņiem. Es jau teicu, man nav žēl, ka Dilanam tā balva. Tomēr, lai piešķiltu diskusijai uguni, lūdzu JJ, kurš bija uzņēmies Dilana aizstāvja lomu, Raudsepa vietā nosaukt vismaz pārīti rakstnieku, kuru daiļradi viņš ietekmējis. "Keruaks," teica JJ. Es ātri sagūglēju, ka Keruaks miris 1969. gadā, kad Bobs Dilans droši vien vēl nebija atklājis mutes harmonikas. Kāda tur ietekme! JJ saguma, bužināja matus, saspringti domāja, bet pie atbildes tā arī nenonāca.
The answer, my friend, is blowin' in the wind. The answer is blowin' in the wind.
15th October 2016
: Pļavniekos
Noskaidroju, ka nākamo poti pret trakumsērgu var saņemt praktiski jebkurā medicīnas iestādē. Tā kā braucu pie tēta pēc kaķa, nolēmu ērtības labad šo procedūru veikt Pļavnieku poliklīnikā jeb veselības centrā "Pļavnieki". Pieklauvēju pie vakcinācijas kabineta 1. stāvā, tur man teica, ka šo poti veicot ķirurgs 5. stāvā. Tomēr vakcinācijas sieviete rekomendēja pirms tam izstāvēt rindu pie reģistratūras, lai noskaidrotu, vai ķirurgs vēl ir savā darbavietā. Reģistratūrā man teica: "Trakumsērga? Pie ķirurga? Nu tad ejiet pie ķirurga, 510. kabinets".
Aizeju līdz šim kabinetam, tur tiešām rakstīts "Ķirurgs", noskaidroju, kurš rindā pēdējais, sagaidu savu kārtu. Ieeju pie "ķirurga", izstāstu, ka mani pēc potes atsūtīja pie viņa, uz ko saņemu dusmīgu atbildi: "Ko jūs no manis gribat? Es vispār esmu proktologs. Jums jāiet uz vakcinācijas kabinetu". Es vēlreiz paskaidroju, ka mani šeit atsūtīja sieviete no vakcinācijas kabineta, uz ko viņš man otrreiz atbild, ka ir proktologs. Man ir apnicis, nolemju poti saņemt citur, izsaku kādu nievājošu piezīmi par šo iestādi un dodos prom. Tajā brīdī māsiņa (mans pieņēmums par viņas profesiju) attopas un krieviski saka: "Vispār tas laikam bija jādara mums!" Tā nu viņa dodas pie ledusskapja, konstatē, ka vakcīnas tur nav, ņem mani aiz rokas, un mēs kopā nobraucam uz 1. stāvu. Tur mēs paņemam vakcīnu, braucam atkal atpakaļ, liftā es mēģinu salasīt uz kastītes viņas rokās, vai tā tiešām ir īstā vakcīna. 5. stāva ķirurga-proktologa kabinetā viņa man to iešpricē, esmu brīva. Kopš mana ierašanās brīža pagājusi pusotra stunda.
Noskaidroju, ka nākamo poti pret trakumsērgu var saņemt praktiski jebkurā medicīnas iestādē. Tā kā braucu pie tēta pēc kaķa, nolēmu ērtības labad šo procedūru veikt Pļavnieku poliklīnikā jeb veselības centrā "Pļavnieki". Pieklauvēju pie vakcinācijas kabineta 1. stāvā, tur man teica, ka šo poti veicot ķirurgs 5. stāvā. Tomēr vakcinācijas sieviete rekomendēja pirms tam izstāvēt rindu pie reģistratūras, lai noskaidrotu, vai ķirurgs vēl ir savā darbavietā. Reģistratūrā man teica: "Trakumsērga? Pie ķirurga? Nu tad ejiet pie ķirurga, 510. kabinets".
Aizeju līdz šim kabinetam, tur tiešām rakstīts "Ķirurgs", noskaidroju, kurš rindā pēdējais, sagaidu savu kārtu. Ieeju pie "ķirurga", izstāstu, ka mani pēc potes atsūtīja pie viņa, uz ko saņemu dusmīgu atbildi: "Ko jūs no manis gribat? Es vispār esmu proktologs. Jums jāiet uz vakcinācijas kabinetu". Es vēlreiz paskaidroju, ka mani šeit atsūtīja sieviete no vakcinācijas kabineta, uz ko viņš man otrreiz atbild, ka ir proktologs. Man ir apnicis, nolemju poti saņemt citur, izsaku kādu nievājošu piezīmi par šo iestādi un dodos prom. Tajā brīdī māsiņa (mans pieņēmums par viņas profesiju) attopas un krieviski saka: "Vispār tas laikam bija jādara mums!" Tā nu viņa dodas pie ledusskapja, konstatē, ka vakcīnas tur nav, ņem mani aiz rokas, un mēs kopā nobraucam uz 1. stāvu. Tur mēs paņemam vakcīnu, braucam atkal atpakaļ, liftā es mēģinu salasīt uz kastītes viņas rokās, vai tā tiešām ir īstā vakcīna. 5. stāva ķirurga-proktologa kabinetā viņa man to iešpricē, esmu brīva. Kopš mana ierašanās brīža pagājusi pusotra stunda.
12th October 2016
: Trauma
Gruzijā baroju tievos sunīšus uz ielas ar cīsiņiem, un viens bija tik izsalcis, ka izrāva man to no rokas, uzplēšot arī pirksta ādu. Es to uztvēru vēsā mierā, tomēr tuvie cilvēki piespieda doties uz potēšanos pret trakumsērgu un stingumkrampjiem. Rezultātā sešas potes dažādās ķermeņa vietās, Rīgā būs jāiet to visu atkārtot vēl piecreiz. Pusotrs mēnesis bez alkohola! Tā kā dažiem te tādā veidā izdevies krietni samazināt svaru, paskatīsimies, cik kilogramu nometīšu es. Vismaz kāda intriga.
Gruzijā baroju tievos sunīšus uz ielas ar cīsiņiem, un viens bija tik izsalcis, ka izrāva man to no rokas, uzplēšot arī pirksta ādu. Es to uztvēru vēsā mierā, tomēr tuvie cilvēki piespieda doties uz potēšanos pret trakumsērgu un stingumkrampjiem. Rezultātā sešas potes dažādās ķermeņa vietās, Rīgā būs jāiet to visu atkārtot vēl piecreiz. Pusotrs mēnesis bez alkohola! Tā kā dažiem te tādā veidā izdevies krietni samazināt svaru, paskatīsimies, cik kilogramu nometīšu es. Vismaz kāda intriga.
26th September 2016
: Sarunas
Pirmoreiz biju "jaunajā Gaujā". Ņemu kafiju, pie letes džeks dzer alu un uzsāk sarunu.
Dž.: "Tu tēju nedzer?"
Es: "Emm... It kā dzeru."
Dž.: "Es vienkārši vairs kafiju nedzeru."
Es: "Pārgāji uz alu?"
Dž.: "Es agrāk dzēru četrus litrus dienā. Tagad no bezalkoholiskajiem es tikai tēju."
Es: "Nu jā."
Dž. "Vienreiz es piedzēries atnācu mājās un izdzēru vienā rāvienā visu paku Liepājas šķīstošo. Man teica, ka es varēju riktīgi galus atdot."
Es: "Nu jā, traki."
Dž: "Pēc tam pamodos, man pimpis stāvēja, es ar pūdeli aizgāju uz Zooloģisko dārzu."
Es: "Jā."
Sarunas beigas.
Pirmoreiz biju "jaunajā Gaujā". Ņemu kafiju, pie letes džeks dzer alu un uzsāk sarunu.
Dž.: "Tu tēju nedzer?"
Es: "Emm... It kā dzeru."
Dž.: "Es vienkārši vairs kafiju nedzeru."
Es: "Pārgāji uz alu?"
Dž.: "Es agrāk dzēru četrus litrus dienā. Tagad no bezalkoholiskajiem es tikai tēju."
Es: "Nu jā."
Dž. "Vienreiz es piedzēries atnācu mājās un izdzēru vienā rāvienā visu paku Liepājas šķīstošo. Man teica, ka es varēju riktīgi galus atdot."
Es: "Nu jā, traki."
Dž: "Pēc tam pamodos, man pimpis stāvēja, es ar pūdeli aizgāju uz Zooloģisko dārzu."
Es: "Jā."
Sarunas beigas.
3rd September 2016
: Mimino
Nesen pirmoreiz noskatījos filmu "Mimino". Biju sajūsmā par armēņu aktieri ar neticami lielo seju. Frunzik Mkrtchyan. Tik liela seja, no kuras grūti novērsties. Šodien JJ nejauši grāmatplauktā atrada tukšu rūtiņu burtnīcu ar šo aktieri uz vāka. Tagad tā ir mana.
Nesen pirmoreiz noskatījos filmu "Mimino". Biju sajūsmā par armēņu aktieri ar neticami lielo seju. Frunzik Mkrtchyan. Tik liela seja, no kuras grūti novērsties. Šodien JJ nejauši grāmatplauktā atrada tukšu rūtiņu burtnīcu ar šo aktieri uz vāka. Tagad tā ir mana.
25th August 2016
: Sandrai par kaķi
Mums ir pazuduši vairāki svarīgi priekšmeti. Pārsvarā karotes un apakšbikses. Toties TK (Tristans Kumšķis) bija atnesis uz gultu ļoti nesmuku nezināmas izcelsmes lupatu. Mums ir aizdomas, ka zem vannas dzīvo resns rūķis, ar kuru viņi regulāri veic biznesa darījumus. Diemžēl izskatās, ka tie nav mums par labu. "Paskat, kāda forša lupata, kur tu tādu vēl dabūsi?" saka resnais rūķis. "Nē, nē, par pāris mazām apakšbiksītēm es savu lupatu nemūžam neatdošu," resnais rūķis turpina. "Man ir vēl četras ēdamkarotes un divas tējkarotes!" priecīgi iesaucas TK.
Tā nākotnes mēs skumji sēdēs virtuvē vecās apakšbiksēs, lies zupu mutē pa taisno no bļodas.
Mums ir pazuduši vairāki svarīgi priekšmeti. Pārsvarā karotes un apakšbikses. Toties TK (Tristans Kumšķis) bija atnesis uz gultu ļoti nesmuku nezināmas izcelsmes lupatu. Mums ir aizdomas, ka zem vannas dzīvo resns rūķis, ar kuru viņi regulāri veic biznesa darījumus. Diemžēl izskatās, ka tie nav mums par labu. "Paskat, kāda forša lupata, kur tu tādu vēl dabūsi?" saka resnais rūķis. "Nē, nē, par pāris mazām apakšbiksītēm es savu lupatu nemūžam neatdošu," resnais rūķis turpina. "Man ir vēl četras ēdamkarotes un divas tējkarotes!" priecīgi iesaucas TK.
Tā nākotnes mēs skumji sēdēs virtuvē vecās apakšbiksēs, lies zupu mutē pa taisno no bļodas.
24th August 2016
: Bērni
Draudzene bija devusies ciemos. Tur mazi bērni rausta kaķēnus aiz astēm, viņa vienu zēnu par to sarāj. Pēc tam, gribēdama atvainoties, iet pie šī zēna parunāties.
D: "Kur tu tādu kausu dabūji?"
MP: "Neatceros."
D: "Tu biji nometnē?"
MP: "Nezinu".
D: "Cik ilgi tu biji nometnē?"
MP: "Piecas minūtes." (aizskrien prom).
Es arī būtu gribējusi kādreiz tik stilīgi atbildēt.
Draudzene bija devusies ciemos. Tur mazi bērni rausta kaķēnus aiz astēm, viņa vienu zēnu par to sarāj. Pēc tam, gribēdama atvainoties, iet pie šī zēna parunāties.
D: "Kur tu tādu kausu dabūji?"
MP: "Neatceros."
D: "Tu biji nometnē?"
MP: "Nezinu".
D: "Cik ilgi tu biji nometnē?"
MP: "Piecas minūtes." (aizskrien prom).
Es arī būtu gribējusi kādreiz tik stilīgi atbildēt.
9th August 2016
: Jauks brīdis
Festivāla "Laba daba" otrajā dienā mēs, šķiet, ap sešiem vai septiņiem vakarā, katrā ziņā kaut kad pēc grupas "Čipsis un Dullais" koncerta, aizgājām uz pusstundiņu pagulēt. Pamodāmies trijos naktī un nolēmām celties, lai piedalītos vismaz festivāla izskaņā. Uztrāpījām tieši uz Andžoņa koncerta otru daļu, kas man ārprātā patika un sapratu, ka jau tikai tā dēļ bija vērts celties augšā un stāvēt līdz potītēm dubļos.
Pie skatuves, protams, kūrīja Džimiņš ar K., un tā mēs visi četri aizgājām uz Šoļa disenīti, kurš spēlēja skaistas dziesmas, Džimiņš ik pa laikam aicināja visus kopīgi apskauties, un vispār likās, ka pasaule, pat, ja šobrīd drēgna un dubļaina, ir pati saulainākā un gaišākā vieta, kur vadīt savas dienas.
Fiksēšu savu mīļāko sarunu no šī agrā, deju un mīlestības pilnā rīta. Skan dziesma "As the world falls down" no filmas "Labirints". Tālākais citēts neprecīzi.
JJ: "Iedomājies, kā tas mums, maziem zēniem, sabojāja visu dzīvi. Bija skaidrs, ka, lai patiktu visskaistākajai meitene, ir jābūt rūķu princim".
Dž.: "Iedomājies, kā tas sabojāja visu dzīvi mums, mazām meitenēm. Bija skaidrs, ka visiem zēniem ir jābūt kā Deividam Bovijam".
Festivāla "Laba daba" otrajā dienā mēs, šķiet, ap sešiem vai septiņiem vakarā, katrā ziņā kaut kad pēc grupas "Čipsis un Dullais" koncerta, aizgājām uz pusstundiņu pagulēt. Pamodāmies trijos naktī un nolēmām celties, lai piedalītos vismaz festivāla izskaņā. Uztrāpījām tieši uz Andžoņa koncerta otru daļu, kas man ārprātā patika un sapratu, ka jau tikai tā dēļ bija vērts celties augšā un stāvēt līdz potītēm dubļos.
Pie skatuves, protams, kūrīja Džimiņš ar K., un tā mēs visi četri aizgājām uz Šoļa disenīti, kurš spēlēja skaistas dziesmas, Džimiņš ik pa laikam aicināja visus kopīgi apskauties, un vispār likās, ka pasaule, pat, ja šobrīd drēgna un dubļaina, ir pati saulainākā un gaišākā vieta, kur vadīt savas dienas.
Fiksēšu savu mīļāko sarunu no šī agrā, deju un mīlestības pilnā rīta. Skan dziesma "As the world falls down" no filmas "Labirints". Tālākais citēts neprecīzi.
JJ: "Iedomājies, kā tas mums, maziem zēniem, sabojāja visu dzīvi. Bija skaidrs, ka, lai patiktu visskaistākajai meitene, ir jābūt rūķu princim".
Dž.: "Iedomājies, kā tas sabojāja visu dzīvi mums, mazām meitenēm. Bija skaidrs, ka visiem zēniem ir jābūt kā Deividam Bovijam".
3rd August 2016
: Laba Daba
Kāds varbūt brauc uz Labu dabu ar auto un divām brīvām vietām mašīnā? Benzīnam, protams, piemestu.
upd. Atrisināts!
Kāds varbūt brauc uz Labu dabu ar auto un divām brīvām vietām mašīnā? Benzīnam, protams, piemestu.
upd. Atrisināts!
: Puķe un kaķis
Viena no mūsu divām puķēm vairākus mēnešus bija vilkusi dzīvi komā. Pēc tam lēnām, pa vienai lapiņai tomēr atkopās. Pirms pāris dienām viņai uzziedēja mazs un nīkulīgs ziediņš. Šorīt kaķis ziedu norāva un aizskrēja pa māju ārdīties.
Tā, lūk, runci mēs iestādījām dobītē.
Viena no mūsu divām puķēm vairākus mēnešus bija vilkusi dzīvi komā. Pēc tam lēnām, pa vienai lapiņai tomēr atkopās. Pirms pāris dienām viņai uzziedēja mazs un nīkulīgs ziediņš. Šorīt kaķis ziedu norāva un aizskrēja pa māju ārdīties.
Tā, lūk, runci mēs iestādījām dobītē.
27th July 2016
: Vecāķi
Šodien peldējos nūdistu pludmalē. Kopā ar mani - vilku suņu mamma un seši kucēni.
Šodien peldējos nūdistu pludmalē. Kopā ar mani - vilku suņu mamma un seši kucēni.
28th June 2016
: Ērces
Atbraucot no Jāņiem, konstatējām, ka mums abiem piesūkusies ērce teju identiskā vietā - uz labās kājas gurna. Tā bija sestdiena. Devāmies uz tuvāko cienījamo slimnīcu, lai no ērces atbrīvotos. Tā kā abi neesam potējušies pret encefalītu, noskaidrojām, ka Infektoloģijas centrā ērces pārbaudei varēs nodot tikai pirmdien.
Stradiņu uzņemšanas priekštelpā jauns zēns lika līdz pusei atsegt gurnu, lai pārliecinātos, ka tā tiešām ir ērce, jo daudzi cilvēki mēdzot šajā sakarā sniegt melīgu informāciju. Tālāk mūs veda uz reģistratūru. Tur tante sūrojās, ka ērču šogad savests tik daudz, ka var gatavot no tām marinādi. "Es savu ērci ņemšu līdzi," satraukti teica Jānis, liekot noprast, ka ar savu artavu viņš šajā rūpalā piedalīties negrasās. Tad mūsu papīri tika aiznesti dakterim vai medmāsai Normundam. Jānim Normunds teica, ka viņam vēl esot paveicies - vienam zēnam ērce šodien iekodusi "pašā pipuka galiņā". Toties pie Normunda nepaveicās man, jo viņam sanāca izvilkt ērci tikai ar piekto reizi, un visi viņa mēģinājumi man sagādāja diezgan pamatīgas sāpes. Pēc tam viņš man ērci gandrīz aizmirsa iedot, un es biju droša, ka tas ir apzināti, jo Normunds negrib, lai mājās ar lupu paskatos un redzu, ka ērci viņš norāvis bez galvas.
Turpmākās brīvdienas pavadīju mājās, taču pirmdien atklāju, ka man piesūkušās vēl divas ērces. Kamēr mazgājos un ģērbos, viena ērce pazuda pati. Otra (jeb skaitliski - trešā) devās uz Infektoloģijas centru. Ērču taras pieņemšanas punktā liela rinda, visi satraukti. Kāda sieviete nodeva savu mājās apstākļos noņemto ērci, samaksāja naudu, gāja jau ārā pa durvīm, bet tad pamanīja, ka ērce joprojām sēž burciņā. Aizmirsuši paņemt. Citai sievietei bija aizdomas par Laima slimību, kuru viņa reiz jau bija pārslimojusi. Viņu aizsūtīja mājās gaidīt spēcīgākus simptomus. Cita sieviete bija atstājusi koduma vietā ērces galvu, viņu aizsūtīja mājās, jo Infektoloģijas centrā atbilstošu instrumentu šāda veida manipulācijai neesot. Manu ērci izvilka ātri un veikli, tur visu cieņu. Tā katrai manai ērcei izrādījās savs liktens šai dzīvē.
Citādi iet daudz maz. Jāņi bija skaisti, paldies par to A. un P. Kaķēns ir apburošs, labāku nevarētu vēlēties. Drusku liekas, ka iestājusies tāda kā stagnācija profesionālajā dzīvē, bet kaut kā jau tikšu pāri. Tāpat jau kalniem pāri citi kalni būs.
Atbraucot no Jāņiem, konstatējām, ka mums abiem piesūkusies ērce teju identiskā vietā - uz labās kājas gurna. Tā bija sestdiena. Devāmies uz tuvāko cienījamo slimnīcu, lai no ērces atbrīvotos. Tā kā abi neesam potējušies pret encefalītu, noskaidrojām, ka Infektoloģijas centrā ērces pārbaudei varēs nodot tikai pirmdien.
Stradiņu uzņemšanas priekštelpā jauns zēns lika līdz pusei atsegt gurnu, lai pārliecinātos, ka tā tiešām ir ērce, jo daudzi cilvēki mēdzot šajā sakarā sniegt melīgu informāciju. Tālāk mūs veda uz reģistratūru. Tur tante sūrojās, ka ērču šogad savests tik daudz, ka var gatavot no tām marinādi. "Es savu ērci ņemšu līdzi," satraukti teica Jānis, liekot noprast, ka ar savu artavu viņš šajā rūpalā piedalīties negrasās. Tad mūsu papīri tika aiznesti dakterim vai medmāsai Normundam. Jānim Normunds teica, ka viņam vēl esot paveicies - vienam zēnam ērce šodien iekodusi "pašā pipuka galiņā". Toties pie Normunda nepaveicās man, jo viņam sanāca izvilkt ērci tikai ar piekto reizi, un visi viņa mēģinājumi man sagādāja diezgan pamatīgas sāpes. Pēc tam viņš man ērci gandrīz aizmirsa iedot, un es biju droša, ka tas ir apzināti, jo Normunds negrib, lai mājās ar lupu paskatos un redzu, ka ērci viņš norāvis bez galvas.
Turpmākās brīvdienas pavadīju mājās, taču pirmdien atklāju, ka man piesūkušās vēl divas ērces. Kamēr mazgājos un ģērbos, viena ērce pazuda pati. Otra (jeb skaitliski - trešā) devās uz Infektoloģijas centru. Ērču taras pieņemšanas punktā liela rinda, visi satraukti. Kāda sieviete nodeva savu mājās apstākļos noņemto ērci, samaksāja naudu, gāja jau ārā pa durvīm, bet tad pamanīja, ka ērce joprojām sēž burciņā. Aizmirsuši paņemt. Citai sievietei bija aizdomas par Laima slimību, kuru viņa reiz jau bija pārslimojusi. Viņu aizsūtīja mājās gaidīt spēcīgākus simptomus. Cita sieviete bija atstājusi koduma vietā ērces galvu, viņu aizsūtīja mājās, jo Infektoloģijas centrā atbilstošu instrumentu šāda veida manipulācijai neesot. Manu ērci izvilka ātri un veikli, tur visu cieņu. Tā katrai manai ērcei izrādījās savs liktens šai dzīvē.
Citādi iet daudz maz. Jāņi bija skaisti, paldies par to A. un P. Kaķēns ir apburošs, labāku nevarētu vēlēties. Drusku liekas, ka iestājusies tāda kā stagnācija profesionālajā dzīvē, bet kaut kā jau tikšu pāri. Tāpat jau kalniem pāri citi kalni būs.
: Sandrai
Kaķēns ļoti iemīļojis virtuves švammītes. Šonakt bija nospēris no izlietnes un atnesis uz gultu pat veselas divas. Plosa tās pa mazam gabaliņam kā aukstu saldējumu.
Kaķēns ļoti iemīļojis virtuves švammītes. Šonakt bija nospēris no izlietnes un atnesis uz gultu pat veselas divas. Plosa tās pa mazam gabaliņam kā aukstu saldējumu.
9th June 2016
: Runāšana miegā
Ar Ebeci tieši nesen pārspriedām runāšanu miegā, man kādu laiku nebija bijusi ar neko tādu darīšana. Par to it kā ļoti nesaskumu, tomēr šovakar arī man tomēr uzsmaidīja veiksme. Jj bija iesnaudies, pēkšņi it kā pamodās, strauji griezās un tika uzsākts šāds dialogs:
J: "Atvainojos, ka gāžos virsū citiem tādiem kvadrātaiņiem".
A: "Kvadrātaiņiem?"
J: "Man likās, ka es esmu tāds sasalis kvadrātains".
Šššššš.
Ar Ebeci tieši nesen pārspriedām runāšanu miegā, man kādu laiku nebija bijusi ar neko tādu darīšana. Par to it kā ļoti nesaskumu, tomēr šovakar arī man tomēr uzsmaidīja veiksme. Jj bija iesnaudies, pēkšņi it kā pamodās, strauji griezās un tika uzsākts šāds dialogs:
J: "Atvainojos, ka gāžos virsū citiem tādiem kvadrātaiņiem".
A: "Kvadrātaiņiem?"
J: "Man likās, ka es esmu tāds sasalis kvadrātains".
Šššššš.
27th May 2016
: Balons
Kaķēns iemācījies aiz striķīša vadāt pa dzīvokli apkārt balonu. Sēdi pie datora, spēlē tetri, te pēkšņi pārņem baisas trīsas - kāds cilvēka augumā nāk iekšā istabā. Bet, nē, viltus trauksme, tas tikai baloncilvēks.
Kaķēns iemācījies aiz striķīša vadāt pa dzīvokli apkārt balonu. Sēdi pie datora, spēlē tetri, te pēkšņi pārņem baisas trīsas - kāds cilvēka augumā nāk iekšā istabā. Bet, nē, viltus trauksme, tas tikai baloncilvēks.