man iet ļoti labi.
pūdersniegs, bezgalīgs freeride, dēlis un draugi.
saules varēja būt vairāk - te jau ceturto dienu putina, toties no kalna var gāzt lejā jebkurā nogāzē vairākus km pilnīgā frīraidā, un, ja jākrīt, tad ietriecas pāris metrus biezā bezgala mīkstā, maigā kupenā. vienīgi izrakties tā pagrūtāk, bet nu jau arī to esmu iemācījusies operatīvi paveikt. uzmet kūleni, piekārto sniega brilles un gāz tālāk.

LAIME.

vienīgais, kas man besī - kalnu saulē uz sejas uzradušies tik nenormāli daudz vasarasraibumu kā laikam vēl nekad. un kas par daudz, tas par skādi.