kaut arī dzīve pēdējā laikā ir kļuvusi ļoti ātra, šodiena tik un tā bija kā vesela nedēļa.

grūti bija piecelties pēc četrām stundām miega. skolā šodien interesanti gāja, filmējām kapos.
sapratu, ka cilvēks, kuru pirms pusgada iepazinu, bija kaut kāda dīvainas apstākļu sakritības rezultātā radusies īslaicīga versija par personu, kas izčākstēja tikpat ātri kā radusies. pat sevi nepazīst un atsakās iepazīt.

un uzreiz pēc tam ugunskristības.

šis nebija vāveres ritenis. līdz pat trijiem naktī tā bija centrifūga vismaz.