braucu pār akmens tiltu un paliku bez elpas - melnajās debesīs zemu, zemu pār pilsētu ripoja tumši oranžs milzu pilnmēness.
steidzīgi izkāpu divas pieturas par ātru un gāju nepareizā virzienā.
man patīk stikla lifti. skatīties, kā zem kājām attālinās zeme, un just, kā katrs augšupejošais sprīdis padara garāku ceļu lejup. jo ilgāk tu ļausies celties, jo ilgāk pēc tam drīkstēsi krist. un, jo ilgāk kritīsi, jo ātrāk būsi brīvs. pēc trīs neviens nekad nav kļuvis brīvs.
skaiti vismaz līdz desmit.
es varētu ilgi tā skatīties, kā ar katru stāvu augšup aug mana brīvība.

26. stāvs ir augstāk par zemi un augstāk par oranžo ripuli pie debesīm, bet ne gana augstu.

vai tas bija tikai mēness, kura dēļ trūka gaisa?