es esmu ugunsdrošās šķiltavas. šķil, šķil, šķil, dzirkstele lec, bet nedeg.
bet tu kā tāds naftas magnāts - presē mani un smel, presē un smel manu melno zeltu. bezgalīgais urbis nesteidzīgi un monotoni katru dienu griežas uz riņķi, maļ cauri smadzenēm, ārda iekšas un pumpē rezerves. zini, tās ārpus iepakojuma ir bīstamas.
mazpamazām tava bāze ir aizsvilusies, rūkdama deg un vairs pat īsti nespirinās pretī.
ka nesprāgst vienreiz.
kaut gan ko tur uztraukties - neviens nav neaizvietojams un vai tad mums muļķu trūkst, no kuriem visu izsūknēt.