es jau neredzēju, kā asarās rūdās tērauds.
es arī nezinu tagad, kā sasildīt un atkausēt, lai negriež tik nežēlīgi un nesaudzīgi, apkārt neskatoties un nešķirojot.
bet tas tērauds pāraug māti, savāc visu maigumu un met to otrādi kā arkls jēlu zemi. nevar jau laikam tur vairs neko darīt.

tu neesi balta lapa, tu esi burtnīca, neuzrakstīta grāmata. šķir kaut katru dienu jaunu lapu un raksti no jauna, kamēr vien pietiek prātā tintes.