mēs ar Mēnesi spēlējam spēlītes, ēdam sauli. reizi mēnesī viņš uzvar un apēd visu, un laimīgs apaļiem vaigiem naktīs spīd pa visu debesi man acīs. tad mani vilki lien ārā no meža un kauc "atdod, atdod! auuuu, resnais, dzirdi?" tad viņi kož mēnesi un pa gabaliņam plēš viņam sauli nost. noplēš visu un ielien atpakaļ mežā mierīgi snaust. bet Mēness nesnauž, viņš klusiņām pa naktīm sazog visu sauli atpakaļ un vilki nosaluši atkal mostas. jā, saules viņiem šonakt atkal pietrūkst.