ai, kā mums visiem gribētos būt izņēmumiem, uz kuru šis viss neattiecas.

Syudeigā laikā lobu dīnu nav.
Bet – bez māslu
Nabyutu cylvākam, kū runuot,
Myusai, kur skrīt,
I buļbom, kur augt.

(c) Evika

Uzlikt vārīties paipalu olas un aizmirst par tām uz 45 minūtēm - check.

kā jau teicu, pie mums, Eiropā, neviens nekad neatļaujas pacelt roku pret sievieti.

kas tā ir par smadzeņu nespēju, kas liek domāt apmēram tādā līmenī kā "es esmu vienīgais, kas drīkst sist un gānīt vietējās sievieties", "es esmu vienīgais, kas drīkst pieprasīt pabalstus par neko", "es esmu vienīgais, kam par neko pienākas viss".

pēkšņi ir atrasta problēmas sakne, visas tautas lāstu sākums, beigas un apogejs - pie tās milzīgās zagšanas, neveiksmēm, tautas atpalicības, nabadzības, kas Latviju vajā gadu desmitiem ilgi, vainīgi ir tie seši cilvēki, kas atbrauca vakar. un vēl tie 525, kuri atbrauks pēc gada.
un tieši viņi būs tie, kuri mūs iegrūdīs galējā, bezcerīgā, nāvējošā postā un iznīcībā.
aleluja!

nez, kāda būtu pasaule, kurā valstis varētu veidot nevis pēc tā, ka ir sagadījies tā, ka piedzimsti vienā rajonā un no mātes iemācies kādu vienu valodu, bet, ja valstis veidotu pēc kaut kādām vērtībām un idejām? teiksim, sasniedzot 18 gadu vecumu, cilvēks varētu izvēlēties - vai viņš grib dzīvot starp geimeriem, rasistiem, maratonistiem, homoseksuāļiem, zvaigžņu karu faniem vai katoļiem. izvēlēties vietu, kur vari smaidīgs iziet no mājas un nejusties tā, ka apkārt vieni vienīgi idioti un stulbeņi.

patīk vērot, kā vietējie brašuļi sašūt par ļaunajiem izdzimteņiem imigrantiem, kuri apsaukā un izvaro mūsu sievietes un spēj mierīgi noskatīties, kā baskājaina bēgle pa sniegu stiepj trīs bērnus pretī labākai dzīvei.
jo pie mums, Eiropā, sievietes ir svētas. neviens vīrietis nekad nevienai sievietei neizsaka aizskarošas piezīmes, neapgrābsta, neizvaro, sabiedriskajā transportā vienmēr laipni piedāvā apsēsties, palīdz rūpēties par bērniem un, ja vajag, bez diskusijām atdod pēdējo kreklu. un, ja kāds "mūsu" sievietei jebkad darītu pāri, nekavējoties ar vienu kreiso āķi izrubītu jebkuru nekauņu, kas pienācis par tuvu.
right.

Laikam atradu cēloni, kāpēc augustā vienubrīd tik karsti bija. Atnāca dzīvokļa rēķins un tajā stāv rakstīts, ka jāmaksā 86 eur par apkuri. Viss skaidrs. Viņi vienkārši tik izmisīgi gribēja vasaru, ka ņēma un sakurināja. :)

Ilgi, ilgi staigāju caurām kabatām, "vēlāk aizlāpīšu", un jutos ļoti pārliecināta, ka tā sīknauda, kas džinkstēdama birst, nabagu nepadara. "Vēlāk salāpīšu un tad sakrāšu no jauna."
Tagad atdotu ne tikai bikses, bet arī kreklu tikai par veselām kabatām vien. tikai nav jau vairs nevienas monētiņas, ko iekšā likt. mainījies laiks, valūta un es.

Lūk, ja kaut kas mani spēj īsā laikā stipri satracināt, tad tie ir cilvēki, kas mani aizgūtnēm mēģina pārliecināt un pārkliegt, cik sūdīgi ir dzīvot Latvijā un cik labi dzīvo kaimiņi, kuri aizbraukuši uz Norvēģiju, Angliju un velnsviņzinkur. Bet, sasodīts, ko tu pats esi darījis, lai tavās paša mājās būtu labāk?! 9-17 darbs pie "ļaunā, skopā priekšnieka" un gaudošana par dzīvi atlikušajā brīvajā laikā, manuprāt, ir nekam nederīga stratēģija, lai kur tu dzīvotu. Īpaši kaitinoši to ir dzirdēt no cilvēkiem, kuriem vajadzētu saprast, ka salīdzinoši viņi dzīvo ārkārtīgi bezbēdīgu dzīvi. Neapstrīdot to, ka Latvijā dzīvot nav viegli, - mannā putra nekrīt no gaisa nekur pasaulē! Visur valdības zog, visur cilvēkiem kaut kā trūkst - visbiežāk diemžēl smadzeņu.

Tas ir diezgan pārsteidzoši, cik daudz cilvēku ir gatavi akli ticēt visādiem ekstrasensiem, astrologiem, horoskopiem un interneta komentāriem, bet tikai ne saviem spēkiem.

paskatījos, cik grādu ārā, un šorīt izvilku no skapja ziemas zābakus.