Man kaut kur ir jānovada savs cinisms!

Iespējams tas nebūtu nepieciešams, ja pēdējā lekcija nenotiktu ekonomikas fakultātē, jo pēc pirmajām lekcijām es uzlaboju garastāvokli ar saviem šņorzābakiem palēkājot pa peļķēm un pēcāk, ieslājot kurpju veikalā, sāku cilāt ūberaugstpapēžu kurpes un paziņoju pārdevējai, ka gribu "smukas kurpītes". Šitādu ( -> O_o ) sejasizteiksmi vienmēr ir prieks redzēt.
Bet tas Pentagons bez stūriem! Noapaļotā čukču māja, lai nedod die's kāds neapved ap stūri!
Mūžīgās ejas un kurmju rakumi... ozolkoka parkets, mīksti dīvāniņi un platekrāna televizori!
Bet par materiālistiem un naudas rausējiem sauc mūs!
Mums pat Ziemassvētku balles nav!!!

Un civilā aizsardzība.
Nez vai tam priekšmetam ir vēl kāda jēga, neskaitot neesošu draudu iedvešanu?
Skaidri zinu savu rīcības plānu, ja šajā dieva/u aizmirstajā nostūrī notiktu kāda vietēja mēroga apokalipse - es ņemtu kājas pār pleciem un atpakaļ neatskatītos.
Nevis paliktu mājās šķipelēt radioaktīvā grafīta putekļus no jumta kamēr ierodas attiecīgie dienesti, vai censtos elpināt kādu, kurš tiko pa muti izvēmis savas iekšas.
Par karu nemaz nerunājot, jo armija ir ļoti jauka un romantiska padarīšana miera laikā, bet kara laikā visa romantika izčākst kā nebijusi un paliek tikai bads, slimības un netīrība.

*dziļa nopūta* Palika vieglāk. Lai svētīti blogi!