Pārskatīju tēva plašu kolekciju un atradu to plati, kuras vāks man ir iespiedies atmiņā. Tā kā toreiz lasīt es nemācēju (es tobrīd šķiet pat domāt lāgā nemācēju), nebija ne jausmas, kas tā pa plati.

Un kāds maita ir nofenderējis manu bērnības hītu - "Brālītis Trusītis" :/.
Manas dziļās skumjas spēj mazināt tikai fakts ka pēc pāris minūtēm man būs Ianvas disks un es kādu dienu vai divas būšu laimīga.
Maz gan man vajag laimei.