Šodien laikam labu darbu izdarīju. Ar savu bezdarbību padarīju Po stāstu grāmatu nelasāmu. Vismaz par vienu grāmatu mazāk plauktā.
Sēdēju pie kanāla, kājas mērcēju, pīles biedēju. Pat nepamanīju cik ātri satumsa (varbūt vienkārši ignorēju), bet tas jaukais pirmsnegaisa vējš, nu nevar tak iet prom, ja tāds pūš! Izvilku tikai kājas no ūdens, jo kļūt par zibens novedēju nav mans sapnis.
Mati izpūruši, jopcik, vēl salokojušies, izskatos pēc lauvas... kārtējo reizi. Sheep for a lifetime, or lion for a day rrrrrrrr