Skaisti! Pēc vakardienas pastaigas jūtos ne tikai garīgi slima, bet arī fiziski slima. Trepītes, trepītes un vēlreiz trepītes, un kad liekas, ka nu jau pēdējā stundiņa klāt - vēlvienas trepītes!
Par vienu gan ir jāpriecājas. Ir piepildījies mans sapnis, īstenībā katras krietnas un gādīgas māsas sapnis - brālis iet prom no mājām ^_^! Šodien no rīta pārāk skaļi taisījās braukt uz Rīgu pēc tapetēm, pamodināja mani. Varēju jau vēl gulēt, bet tik šausmīgi sāka gribēties zāļu tēju.
Izskatās, ka krūzītē būtu saaugusi pļava.
Laikam jāsāk meklēt darbs, bet nu tīīīīīk šausmīgi negribas neko darīt... šodien. Zinu, ka rīt būs savādāk! Un galu galā man ir tik garlaicīgi, ka nosprāgt var (ai nē vakar taču šis teiciens tika groīts - ka aprecēties varētu) un galu galā kāpēc gan nē.