Tā kā man ir jāmācās rītdienas franču valodas eksāmenam, es nolēmu iecibot - tā pat kā vecos labos studiju prokrastinācijas laikos.

Vispār ir kaut kā nereāli sākt sumaraizot visu pēdējā laikā notikušo varu atzīmēt vienīgi hailaitus.

Piemēram, man izdevās pārliecināties par to, ka es neesmu "klasiski svari". Kā zināms man vajadzētu būt tendētai uz smalkiem un snobiskiem pasākumiem, kuros svari jūtas kā zivs ūdenī. Tad nu man arī bija iespēja pabūt pasākumā, kur tiek spēlēta mazā naktsmūzika un visi draudzīgi grūstās pie uzkodu galda, cenšoties neizliet šampanieti. Ideja, ka jāiet uz šādu pasākumu man sāka nepatikt jau brīdī, kad sapratu, ka man būs jāpērk jauna kleita - var pašķirstīt atpakaļ pāris lapas un paskatīties cik "priecīga" biju par iespēju pirkt jaunu kleitu uz brāļa kāzām. Šoreiz man izdevās nopirkt kleitu diezgan ātri, bet vai ar to viss beidzās? Nē es pavadīju vēl 3 stundas meklējot jostu! Frīking jostu! Tad vēl frizūra un meikaps... un pilnīgi zemē nomests laiks! (ja neskaita to, ka man iepatikās tā knibināšanās ap seju, bet šīs novirzes apmierināšanai droši vien veselīgāk ir iet uz kaut kādu sejas spā, vai kā nu to sauc)
Pats pasākums gan bija labs, snobi nebija uzaicināti vai arī gluži vienkārši nebija ieradušies tā pat kā Andris Bērziņš, un visi bija forši un draudzīgi. Bet manuprāt forši un draudzīgi būtu bijis arī daudz prastākā formātā.

Sestdien atkal pabiju Igaunijā un šķiet piedzīvoju pirmo festivālu savā mūžā, kurā dzirdēju visu no sākuma līdz beigām! Interesanti, ka otrs festivāls kas pietuvojas šim godam arī ir igauņu - Body Machine Body, kurā šķiet nedzirdēju tikai pēdējos čuvakus.