Kad gadiem es pāri skatos... liekas, ka pagājušais gads ir bijis krutākais no vismaz pēdējiem pieciem (?), ja ne pat vairāk, gadiem, BET es arī pirmo reizi saprotu kā jūtas visādi otrās vietas ieguvēji, kas stāv blakus zelta medaļniekiem un griež zobus par to, ka pietrūka sekundes simtdaļa vai pareizais zvaigžņu stāvoklis, lai būtu TIK DADZ LABĀK! Un ir grūti par to nedomāt, bet tā var sadirst visu nākošo gadu arī pie reizes.

Tfutu-bļe dzīve!