Vvz kura diena ar nozagtiem sapņiem.

Un atkal viņš ir atvilcies un šūpo kājas, bet man liekas, ka galīgi nemāku dzīvot, vēl trakāk - ņeļauju arī citiem mācīt mani dzīvot.

Jā, pāries. Pēc stundas... divām, vēlākais dienas. Bet tā pāreja no smacīgā bezdibeņa uz "Sv. Terēzes ekstāzi" un atpakaļ ir tik sasodīti mokoša.

Nākamais

p.s. Jei neesmu bijusi šitik depresīva kopš 2008. (?)!
p.p.s. Nogriezu treniņus līdz minimumam, meibī endorfīnu lomkas... vai eksistenciālā huiņa jau nāk atpakaļ.