(gribēju uztaisīt gōtisku bildi ar kapu vārtiem starp zirga ausīm, bet sapratu, ka tas beigtos ar izlauztiem kapu vārtiem un stīplčezu pāri kapu kopiņām. Pie kapiem viņi paliek tādi dikten tramīgi. No spokiem nebaidās, bet tantiņas kas klusiņām čabinās pa krūmiem gan noved fizioloģiskā afekta stāvoklī.)


Vakar mēģināju pašfilmēties, kas laikam tomēr ir vieglāk kā pašfotografēties, ja pie rokas ir tiesnešu būdiņas. Lai nu kā rezultāts bija tika labs, ka šodien vajadzēja ļoti lielu piespiešanos, lai brauktu un turpinātu, nevis ieziepētu čomburu un pakārtos pie durvju roktura. Un tā bija tikai Milāna. :/ Uz Leslija droši vien izskatos kā pieslēgta 220. Tik daudz liekas plivināšanās un stīvuma vienlaicīgi. The horror!!!
Bet Leslijs ir vienkārši čabulītis. Dara visu, tik' paprasi, šams varētu kalnus gāzt, ja es viņam netraucētu.