Vakar jautri gāja. To ka būs jautri es sapratu stacijā ieraugot asinsgrēku Bartu. Vispār kur cilvēkiem prāts ņemt tik lielu suni uz divistabu dzīvokli, it sevišķi ja iepriekš viņš ir dzīvojies pa lauku plašumiem. Tas ir tikai pašsaprotami, ka dzīvoklis tiek apgriezts otrādi pāris stundu laikā. Vazāt viņu pa sabiedriskajiem transportiem bija īpaši aizraujoši...
Bet vispār, pārsteidzoši labi gāja. *Ambīcijas piesardzīgi paceļ galvu no ierakumiem.* Un kas to būtu domājis, ka viss spēks slēpjas kājā un pareizā svara sadalē?
Un vispār...
Ai, lai jau paliek, tas ir jāraksta citur.
Šodienas izstāde arī bija jauka, tikai tāda paskumja, kā jau viss latviešiem.
Tad pastaigājām pa tirgu, tā pat aiz neko darīt.
Nez kādi aizspriedumi cilvēkiem ir pret "Latgalīti", tur tak var viss kaut ko foršu atrast, par zagtiem riteņiem es, protams, nerunāju...