August 28th, 2011

Pirms sāku čīkstēt par to, ka tagad nekas labs vairs nekad nenotiks, revjū vilkatei (jo citi visi laikam paši bija un redzēja)


Daugavpils autobusos vienmēr ir jautri. Man izdevās nopirkt trešo biļeti no beigām un sēdēt starp diviem "šarmantiem" pusmūža vīriešiem no kuriem viens pārlasīja savu krievu zintnieka anologu avīžu kolekciju, bet otrs ik pa brīdim centās aizblenzt man aiz "apkakles". Turklāt kāds gadīgs cilvēks uz priekšā esošā krēsla atzveltnes bija uzlīmējis ar aci miedzošu smailiju.
Bet varēja būt trakāk.

Pirmajā dienā laikam tikai Spanxti un Blood Axis.
Spanxti kaut kādi dikten sērīgi, galīgi ne kā Labādabā (kad uz beigām likās, ka soliste vnk izvilks slotu un aizlidos).
Blood Axis izcēlās ar milzīgu skaņošanas epic fail, par ko ļauži droši vien runās vēl ilgi. Diez vai viņi ir viegli skaņojama grupa, bet nu šitas izklausījās pēc latviešiem tradicionālās skaņošanas ar kreisās kājas vidējo pirkstu. Jo kāda gan ir jēga no Reign i Forever, ja nedzird vijoli (gandrīz vai pašam tramparamparam jāpiedzied līdzi, lai būtu vismaz kaut kas no Prokofjeva)? + pirmais instruments ko labprāt piesavinātos - "rokas bungas".
Ā pavisam vakarā / rītā d.n.s. beigas un Rapoon sākums. Abus var aprakstīt ar Labvēlīgā tipa dziemsu "Laptops".

Otrajā dienā gandrīz visa priežu skatuves programma.
Juodvarnis ir sooooo kjūt! Jāievieš jauns žanrs kjūtmetāls speciāli metālam, ko spēlē ~16 gadīgi puisīši (bet tā riktīgi nopietni un kvalitatīvi).
Południca laikam bija vienīgā grupa, kuru pacentos apskatīties jau iepriekš. + otrais piesavināmais instruments - dauzāmā kaste, noskatīju jau pa dienu, kad šamie mazākā sastāvā mēģināja ēniņā zem priedes.
Arnica tūlīt būs jāmaklē, jo labu spāņu ir maz un viņiem bija kaut kas tāds patīkami zvērisks (un tolkīnisks, jo reizēm likās, ka tūlīt taisīsies vaļā Mordoras vārti). Un, jā, + trešais piesavināmais instruments - šamaņkoks!
Vilkduja kā Vilkduja. Man patika, varbūt tāpēc, ka pārāk labi atceros iepriekšējo izgājienu ar elektrisko ģitāru. Lai nu kā divreiz vienā upē neiekāpsi vienu Vilkduju nedzirdēsi.
Sonne Hagal izvērtās par koncertu "trīs vienā" - Sonne Hagal, Vurgart un OTWATM. Burrrvīgs un ļoti skanīgs nobeigums.


Vēl es
-peldējos un atklāju, ka esmu pārvērtusies par mīkstmiesi, kas spiedz lienot iekšā aukstā ūdenī,
-izstaigāju Zarasus ar plikām kājām,
-bradāju pa stikliem (stikli atstāj tādu dīvainu skraukšķīgu sajūtu uz pēdas),
-šūpojos,
-iesēdos košļenē ar savu hitonkleitu (šņuk, karma is a bitch, droši vien par to, ka negājām uz Olivera diseni),
-dzīvoju zem diviem karogiem (Latvijas) un starp diviem torņiem (vigvamiem),
-ļoti maz gulēju, jo bija briesmīgi kaimiņi, pirmajā dienā viņi smējās tik skaļi, ka ielauzās manos pusmurgos, kas bija pilni ar ņirdzošiem mošķiem, bet otrajā dienā viņi arī gāzās virsū teltīm, aprunāja latviešus un kaut kādus rajonus, pusnemeņā piefiksēju, ka saprotu, ko viņi runā, bet tikko kā uznāca wtf es taču nemāku lietuviski, tā vis pagaisa (ksenoglosija arī ir interesanta lieta, jā).

Un ko darījāt jūs?

From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs IP addresses of anonymous posters.