July 1st, 2011
Ko es daru, kad es nedaru neko.
Vakar pa ceļam uz stalli vēl pamanījos iebraukt brūngalvītēs un meža zemenītēs, savādāk tūlīt būs beigušās un ziemā nebūs ko dzert. Pie vissmukākajiem brūngalvīšu puduriem, protams, ir jātusē veselam baram izbadējušos odu. Iespējams viņiem gēnos ir iekodēts, tas, ka jāuzturas virs tējzālēm / ogām / sēnēm, lai varētu sakost kādu tējotāju / ogotāju / sēņotāju.
Baigi lēni tas negais nāca, tiku līdz ganībām un šams vēl tur lēnām šļūcinājās, Leslijs un Lantus (?) laikam bija izvesti salīt.
Man tika Milāna
Man kaut kā likās, ka ar viņu vajadzētu būt vieglāk - izskatās tāda jauka un prātīga, bet izradās īsts Einšteins. Boksā viņa mēģināja pagaršot manu plecu un virināja druvis, kad izvedu gaitenī cieta mans jaunais steks, kurā viņa klusiņām iekodās un sāka plivināt pa gaisu, nākamais bija Abavas inventāra spainītis (par laimi tur nebija bindes, savādāk tās būtu izrullētas pa visu stalli). Gaitas foršas un ērtas, bet kaut kādi dīvaini stūraini sāni – tādi, ka tikai pati augšstilba augša pieskaras pie sāna. Tas bija diezgan traucējoši savienojumā „es te bišķi pagulēšu” impulsu. Tā centos viņu pamodināt, ka sāku pat kačāties un plivināties. Pamodās viņa pašās lēkšu beigās.
Savācam pavadas (kuras tā pat tiek izšļaukātas pirmajos lēkšu tempos)
Burvīga piaffe pirms lēkšiem :D
Uuun visa uzsēde aiziet astrālā (neimpulsīvos lēkšos viņa lēkšo četrtaktu lēksī, kas ir brrr, tāpēc jāsakokojas tā riktīgi, lai vēl grūtāk nosēdēt -_-)
Pa vidu var pačīkstēt
Mana nemīļā puse, bet šitajā pusē vismaz kāpslis turas pie kājas
Pāreja virzienmaiņā
No šitik izlaistas pavadas varētu uzadīt zeķes. Tā kā pirmā eiforija ir pāri man sāk nākt virsū sliktā dejotāja sindroms un liekas, ka segli kaut kādi dīvaini, riktīgi sagāž uz priekšu.
Iejāde, nez, vairāk izskatās pēc konkūra iejādes seglos :D
Pēc tam Kristiāna nolika malā fotoaparātu un lika aplēkšot vēl uz katru pusi bišķi tā, lai neredz, ka man ir tik grūti :D. Izšķobīju „es te uzkāpu tikai pasēdēt” sejas izteiksmi un sanāca daudz labāk. Pēdējais aplis pavisam skaists un atrikšojoties Milāna tā noapaļojās un dibenu sāka kustināt. Laikam vajadzētu lēkšot treniņa pirmajā pusē, lai pēc tam var normāli strādāt.