Esmu vienās pumpās un odu līķos, cimdi, kaut kur somas apakšpusē, ir notriepti ar dažādām odu ķeskām un Vuģika asinīm. To, ka apkārt it TIK daudz odu es ievēroju tikai tad, kad nokāpu. Kaut kā koncentrējoties nejūtu, ka manā kājā vai rokā sinhroni mēģina iekost apmēram 10 odu.
Vuģiks kaut kāds dīvains palicis, atceros kā tādu kuslu tipi-tipi zirgu, bet šodien desoja tik aktīvi ka brīžiem līdzi netiku (jā, es cerēju, ka pēc mana garā pārtraukuma būs tipi-tipi, bet viņam laikam pārtraukums nācis par labu). Lēkšos bišķi cīnijos ar viņa ērtās / manas neērtās puses nelaimīgo pagriezienu. Nevienu vien reizi ir sanācis taranēt ozolu, jo nu nevar viņš lūk tajā pagriezienā saliekties. Savādāk tīri labi.

Impērijai slimības lapa. Viņa, kā jau kārtīga sporsmenka ar lielu pieredzi lekšanā pār aploku, bija izdomājusi pārlekt piemājas aplokam visaugstākajā vietā (~170cm), kur tas vēl nostiprināts ar drāšu žogu. Rezultātā, protams, uzkārusies ar priekškājām, jo ieskrieties tur nav kur. Bet tas protams viņu netraucē pieprasīt burkānus dauzot traumēto priekškāju pret grīdu.