Laime

Cik cilvēkam maz vajag lai būtu laimīgs. Nu... vismaz man XD. Vakar biju mežā izauļoties. Tāda jauka sajūta nesties pa taisnu meža ceļu tā ka apkārt viss saplūst zaļi dzeltenā mirgā. Ar apstāšanos gan kā parasti bija pagrūtāk, bet tagad es vairs nekrītu panikā tas priecē ^-^. Un atpakaļ ceļā tik smuki saliju, lietus vēl silts, pilnīgi visas sliktās domas nomazgāja. Vēl šodien laimīga staigāju, mugura un pleci gan sāp, bet pati vien esmu vainīga nav ko tik ilgi slaistīties.
Grūti gan bija ielīst savos zābakos... baisi, pērkot nepadomāju, ka nebūšu distrofiķe visu mūžu, bet tagad nebūt distrofiķei maksās vēl 115 vai 125 LS... kretīnisms

Viens manu laimi aizēnojošs moments, tunelis atkal piepilināts ar asinīm... riebīgi... tas tikai pierāda, ka daži cilvēki vēl jo projām nav atšķirami no dzīvniekiem... urlas un viņu mācekļi...