Vispār dīvaini, ka organisms tā pat, ka cilvēks savācās visādus radumus-paradumus. Piemēram "pulkstens jau ir divpadsmit, mēs ēdam bez piecpadsmit divpadsmitos, kāpēc tu vēl neēd, es gribu ēst" un visas koncentrēšanās spējas tiek atslēgtas, vai "Kāpēc tu vēl neguli, mums jau pirms divām stundām vajadzēja iet gulēt, es gribu gulēt" un cilvēks izrubās uz klaviatūras.
Varu derēt, ka vēl pēc dažiem gadiem palikšu par Kantu.