Budapešta 2.

Pasākums bija šitamajā mājā - Ungāru etnogrāfijas muzejā. Telpā kas ir pie karoga un terases.

Uz jumta ungāru variants par trijjūga tēmu. Atkal jau zirgi nelaimīgi par spīti tam, ka bez dzelžiem.



"Konferenču zāle". Atballs bija tāda, ka nācās klausīties no austiņām savādāk ne velna navarēja saprast, pat ja runātājs sēdēja tur pat blakus. No sākuma domāju, ko es te nūģiski skraidīšu apkārt ar fotoaparātu, bet kad citi sāka fotografēt sapratu, ka laikam pirmoreiz sanāksme šitādā telpā. Njā katram uz prezidentūras laiku gribas pastilot. Manis pēc varētu ieviest Ungāru autoritārismu un vairs nekad nemainīt prezidentūras.

Pēc tam šamiem tur bija arī vakariņas. Un pārtraukumos viss bija dikti smalki - pat ar kapraču paskata viesmīļiem, kas stalkoja cilvēkus ar pustukšajām glāzēm, lai uzreiz varētu materializēties blakus un paņemt glāzi, kad tā būs tukša (es šitā gandrīz trieku dabūju). Ārpus konferenču telpas izkatījās šitā un šitā (protams, ne tik šausmīgi nofotožopēti). Īsumā - mēle vairs necelsies Rundāles pili nosaukt par pili (slotu skapis no pils).

***
Vakarā paspēju veikt tradicionālo sakrālo tūrismu. Atšķirībā no citām slaistu pilsētām Budapeštā cilvēki astoņos vakarā iet uz dievkalpojumiem un pat strādā! Jo man izdevās atrast vienu giftšopu pie tās pašas baznīcas, kur džeks man lēkāja pakaļ pa visu veikalu ar kalkulatoru rokā un pārrēķināja cenas eirikos (jo man tās viņu summas krīt uz nerviem + es saplēsu savu maku ar šausmīgi milzīgajām forintu kapeikām). Nopirku gredzenu savai vara kolekcijai un auskarus solmeitei.



Vēl es priecājos par viņu trolejbusiem, kas izskatījās gaduas 20 vecāki par ikarusiem.

Skats pa ceļam uz numuriņu - nekas kruts - divreiz masāka par manu istabu, bet za to krutas viesnīcas bēniņos! Beļģi, kas dzīvoja tajā pašā viesnīcā rēca par to, ka šamiem esot istaba ar milzīgu gultu un spoguļiem uz griestiem, otram atkal vanasistabai visapkārt lente - tā teikt, lai ir kur aizķerties, ja sametās kājas.

Un visu dienu uz augstpapēžu kurpēm, bet kājas vēl savā vietā!