Jūtas un sajūtas. Dīvaini vispār.
Iegāju manēžā un pēkšņi mani ķēra apziņa, ka šamā tak in nenormāli liela - skriet un ārdīties, pāris apļi un mēle pār plecu. Bet kad uzrausos Impērijai mugurā viss saruka. Tik šaurs un maziņš, stūri tik asi un griestu balsti pārāk tuvu.
Bet pie viņas es ļoti ātri pierodu. Ar Vudstoku krāmējos mēnešiem kamēr adaptējos. Impērija ir kā pašas kājas - varbūt ne tik krutas un advancētas kā gribētos, bet savējās!

Džeimsa Kamerūna lielajiem, zilajiem avatariem bija USB pieslēgums pie saviem zirgiem. Kaut kā tas vairs neliekas tik kruti, jo mums ar Impēriju ir Wi-Fi.