Tiešām pavasaris.
To es sapratu tikai šodien iekāpjot liftā, jo rau, kāds no n-tajiem kaimiņiem atkal ir "iezīmējis" liftu kā savu teritoriju... primitīvi...
Nācās kāpt ar kājām, ceturtajā stāvā sāka mesties tumš gar acīm.
Uznāca kaut kāds radošais gars - sāku šūt sev kaklasiksnu, ja vēl kādā veikalā varētu nopirkt tos pusriņķus, bet nav! Pat celtniecības nodaļu izstaigāju.

Bet tomēr ideāli...

Tik vienkārši pelēka debes
Ne saules, ne mēnes, ne mākoņu.
Lai paliek viss tā pat
Es gribu izgulēt divsimts nakšu miegu
Celties un aiziet pa otrām durvīm,
Celties un aiziet pa otrām durvīm.
Es vienmēr iekāpju vienā un tai pašā upē,
Un ne divreiz vien.
Es gribu, lai man būtu tā -
Divreiz vienā upē neiekāpt.

Un skaņa Om ļoti palīdz normalizēt elpošanu un mazināt paniku.
Rīgas rajona tiesa, nez kur tāda ir... es ļoti ceru ka Rīgā...