October 18th, 2006
Šoreiz pavisam nopietni
Skatos ārā pa logu kā pamazām satumst. Pretī mežs... daba... Pateikt, ka māte daba ir neliete ir nepateikt neko, daba ir nežēlīga slepkava, turklāt pilnīgi bez taisnīguma izjūtas. Stāsti par atlīdzību taisnīgajiem un labajiem ir pasakas bērniem, cieš vienmēr jaukie cilvēki... Izsmērēta skropstu tuša... Par ko es raudu? Par to kurš aizgāja vai par to kurš palika?