Interesanti, ka atbildot uz jautājumu - kā tev iet, ar labi, neviens neapjautāsies kāpēc, turpretī vienmēr sāks interesēties, ja pateiksi, ka slikti. Un kāds vēl mēģinās man iestāstīt, ka cilvēli nav ļauni! Ha!
Lecot pāri un laipojot starp peļķēm manā galvā sāka skanēt bals, kas mani mācīja nelekt pāri, bet iekšā peļķē, jo tas taču īstenībā bija tas, ko es gribēju... un vēl jo projām gribu, bet žēl zābaku.
Stulbais žēlums...
Bez tā briesmoņa es varētu atļauties daudz vairāk...