Vakar atlūzu halātā, gulēju kā nosista par spīti tam, ka pirms atlūziena lasīju "Maniaku". Tāds jauks un smags miegs, pilnīgi tukšs. Tāda nav ne no dzeršanas, ne vīgriežu-baldriānu pārdozēšanas.

"Maniaks", jā. Stāsts, protams, aizkustinošs, bet Grūtups...
Stāsts par kādu meiteni, kas atrasta mirusi dabīgā nāvē un glabāta ietīta Latvijas karogā... Bet pēkšņi tiek runāts par to, cik latviešiem grūti gājis krievu laikos... par Kurzemes "katlu"... par to, kā jaunībsdienās Grūtups dabūjis pa slorķi Jelgavas stacijā... par krievu iznīcinātājiem un savu skolotāju bohēmu. Es lasu un nevaru saprast - kur palika Rogoļovs un kā tas viss iet kopā ar šamā noziegumiem.