Platons ir teicis, ka mīlēt nozīmē dzemdēt skaistumā.
Man uzreiz ienāca prātā mākslas akadēmijas lielās trepes.
Asociatīvā domāšana pēdējā laikā neliek mieru.

Tikai tagad ievēroju, ka māte ir iegādājusies četrus spīdīgus svečturus un garās baltās sveces - adventei.
Bet tagad lielā istaba atgādina kapliču. Nav aprakstāms tas, cik ļoti man niez rokas ar melno marķieri uzzīmēt uz tām svecēm krustus un apsiet ap svečturiem melnas lentītes. Mani tā pat nesaprastu. Izslēgtu no mantojuma varbūt.
Gribēju iet... bet ārā ir tāds laiks!
Vējš nežēlīgi grabina logus un apdullinošā skaļumā gaudo ūdenstorņa metāla trepēs. It kā ar to vēl nepietiktu! Izpūš no galvas vienu domu pēc otras, atstājot tikai kaut kādas dzīvnieciskas bailes (ja šo sajūtu tā var nosaukt). Saka, ka ar elpošanas palīdzību varot ietekmēt sirdsdarbību. Bulšits! Varu elpot pavisam mierīgi, bet sirds tajā pašā laikā var būt jau apstājusies no pārslodzes, vai klapēties tādā ātrumā kā, teiksim, kolibri.
Šobrīd ļoti prasās krievu mūziku. Tādu labu krievu mūziku.
Un ir! Pietiekami daudz.
Brīnums.