Kā top juristi I. cēliens

Vārdos nav izsakāms cik ļoti man patīk studēt!
Tā vien gribas aiziet pie visām tām skolotājām, kas no rīta līdz vakaram skandināja, ka tik labi kā skolā vairs nebūs nekad, un pateikt vienu lielu HA!
Izlīdu no gultas pulksten vienpadsmitos, aplēju tēju, iegāju ūber karstā vannā, paēdu tādas brokastis kādas var ieēst tikai tas kurš gulējis 12 stundas un no gulēšanas ir paspējis nogurt kā no smaga darba.
Pusē trijos viens seminārs par nezināmu tēmu, lai gan jurisprudencē termins "zināt" nenozīmē kaut ko zināt no galvas, jo pamatojums - es zinu netiek atzīts, tāpēc "zināt" nozīmē "zināt kur atrast".
Un nepagāja ne stunda no paredzētās pusotras stundas, kad jau sēdēju vilcienā jaukās stradiņu studentes sabiedrībā, kura bija gulējusi tikai trīs stundas un visu dienu pavadījusi lekcijās/semināros zaurējot visādas anatomijas, ķīmijas un ko tik vēl ne. Pirmais teikums no viņas mutes bija kaut kas par to, ka esot tik labi redzēt kādu, kurš ir labi atpūties, izgulējies un ar dzīvi apmierināts. Vispār dīvaini, ja es būtu gulējusi tikai dažas stundas es principa pēc gribētu nožņaugt to kurš ir gulējis vairāk.
Lai nu kā - haļava ir vienkārši briesmīga (tik briesmīga, ka pat pie labākās gribas nevar sataisīt parādus - šobrīd pasniedzēju vidū ir ļoti stilīgi darbu labošanas nokavējumu atsvērt ar tikai un vienīgi sekmīgu atzīmju likšanu).
Vispār šobrīd nebrīnos kāpēc tieslietu sistēma Latvijā ir glīgā pakaļā.