Man ir talants uzrauties uz īstajiem cilvēkiem!
Man nav nekas pret skatīšanos acīs, bet nejau visu laiku! Tāda sajūta, ka viss jau tek nolasīts man no acīm...

Beidzot tas ir nost no mana kakla! Tik ļauni nemaz nebija, ja jašķirsta darbs tad nemaz nav laika skatīties acīs. Un gluži tik stulba kā man likās es arī laikam neesmu. Galvensis bija neapjukt pie jautājuma par secinājumiem, ko es arī neizdarīju. Atzīme... njā...
Vajadzētu nosvinēt... piektdien. Sadzīšu rokā solmeitu un izdomāšu programu, ja man ļaus, varbūt vēl pārāk spilgtā atmiņā ir pēdējais mans izgājiens, saka, ka vēl tagad satrūkstoties no dīvainiem trokšņiem xD

Varbūt es tomēr vēl būšu laimīga. Kad atrisināšu visu to ko pati esmu salaidusi dēlī. Tiešām sansāra sanāca, tikai ne tādā nozīmē, kā es to gribēju... nekas gan jau vēl paspēšu...