Tāds jauks čilauts pēc tiesību vēstures. Pilnīgi bail, ka par traku, jo vēl tak civiltiesības. Vakar un šorīt beidzot izgulējos. Vispār kut kas netipisks, ka jāizjauc savs dienas (un nakts arī) ritms kaut kādu 19. gs tiesību dēļ! Mācīties lidz trijiem un tad celties sešos, lai vēl pamācītos. Naktis parasti ir rezervētas normālai litratūrai.

Ārā sniegs! Beidzot! Var sēdēt blakus kaķim uz dīvāna atzveltnes, dzert tāju un klausīties, kā tētis virtuvē klausās Pink Floyd Another Brick In The Wall. Labāk gan te iederēts Crowd Sniegs, eh... vismaz jāpateicas par to, ka nav LR 2 vai kaut kas tik pat briesmīgs.

Ciest nevaru, ka filmās cilvēku domas tiek attēlotas kā pieklusināta bals, kas pauž bezgala sakarīgas un sakārtotas domas! Kurš tā domā? Neviens! Tas tikai padara tos tēlus daudz svešākus un absolūti atšķirīgus no īstiem cilvēkiem. Tad jau labāk atteikties no tādiem trikiem.
Un eglīte vēl nav izmesta, tā pat ir sākusi augt, es taču nevarēšu izsviest augošu koku, man būs žēl! Jūtu, ka man lidz pavasarim būs jauns telpaugs. Eglīte blakus dracenei. Nemaz nevajadzēs uz sienām zīmēt kokus, es drīz tā pat dzīvošu mežā.