Esmu nedaudz noreibusi. "Parfīms" gan bija laba filma, tāda skaista, vizuāli skatāma, "mājsaimnieču" filma. Tagad derētu vēl kaut ko labu noskatīties, lai pēc tam nonāktu tādā transā, ka gulēt tumsā savā istabā liktos jautri, īsāk sakot kā tramadolu sarijusies... Būtu man tādas smaržas, tikai viena pilīte... vairāk jau nemaz nevajag...
Bet cik atceros no lasītajiem fragmentiem, grāmata bija labāka, tieši to smaržu aprakstu dēļ.

Atpakaļ braucot, Ilzei radās ideja, ka visas mūsu sarunas vajadzētu ierakstīt, lai ir par ko garos ziemas vakaros parēkt. Saruna par WWF bija labā. ... lai gan es jau neesmu nemaz baigā dabas aktīviste, atkritumus nešķiroju valsts nolaidības dēļ, zobus tīrot krānu neaizgriežu... kapēc tad to vajadzētu darīt? ... nu, saldūdens tomēr ir ierobežotā daudzumā, var gadīties, ka mūsu berniem vai mazbērniem nepietiek /klusa piebilde/ lai gan man par to, protams, nospļauties *ļaunie smiekli*

Izdevās beidzot kādam izkratīt sirdi par Cosmopolitan. Jai ilgi manī krājies naids un aizdomas, ka tas žurnāls ir vienkārši degradējošs, var vilkt vistiešākās paralēles ar bērnu grāmatām: lielas krāsainas bildes, īss, viegli sagremojams, pārdomas neizraisošs teksts...

Turklāt es negatīvi iespaidoju citus cilvēkus, es viņus padaru par tādiem pašiem maniakiem kā es