Bija piemirsies, cik ātri nežēlīgi labs garīgais var pārtapt par nežēlīgi sliktu garīgo. Man vajadzētu sarakstīt grāmatu "No debesīm lidz ellei piecās minūtēs". Murgs kaut kāds, šodien vispār vairs neko negribu, tikai iebarikādēties savā istabā un blenzt vienā punktā. Nez vai straujas garastāvokļa izmaiņas nebija depresijas pazīmes?
Vakar vajadzēja mācīties tiesību vēsturi, bet pirmo reizi dzīvē man ir tā, ka pilnīgi un nemaz nevaru koncentrēties kaut cik nopietnam darbam, visu laiku domas klīst kaut kur tālumā, es blenzu tajā kladē un skaidri apzinājos, ka patiesībā nefiltrēju nevienu vārdu, kas tur rakstīts un tikpat skaidri apzinājos, ka šodien ir ieskaite un būs sūdi vagā (latviski izsakoties).
Apzinīgi studenti būtu mācījšies vismaz lidz trijiem naktī, bet es aizgāju gulēt jau pus divpadsmitos... ak es centīgā ^-^

Un vispār es gribu atpakaļ uz Grieķiju... tur vēl ir silts... un tur var aizmirst pilnīgi visu

Jāiet atplīst uz pāris stundām, varbūt miegs darīs brīnumus un es pamodīšos laimīga, ar vēlēšanos doties uz to f```ing balli.

Bāc es jau otro dienu rupji lamājos...