This life is boring, boooooring me!

Kur šajā dzīvē ir taisnība, solmeite Ādažos ložņā pa bunkuriem, bet es lasu šizofrēniskas tiesību doktrīnas un pamazām ieeju nirvānā dungojot:
Ах, знаю, знаю я, кого
Повесить надо на сосне,
Чтоб горца, друга моего,
Вернуть лесам, горам и мне.

Bet godīgi sakot šāds laiks, kā jau kuro dienu ir vērojams vismaz Rīgas apkārtnē, man vienmēr ir neglābjami asociējies ar garlaicību. Lai kur ietu, lai ko darītu viņa vienmēr ir klātesoša, slēpjas starp grāmatu lapām, adatas acī un citos nemanāmos tumšos kaktos.