Nav neviena lielāka veiksminieka par mani, pa baiso ielu uz autobusu iet nenācās, koncerta beigas dzirdēju un zem Salu tilta gulēt arī nevajadzēja. Mani atveda tieši līdz pašām poģīša durvīm un izlaida un pat pagaidīja kamēr es ieeju mājā.

Vienīgais pēc kontroldarbiem īpaši nesanāk baudīt mūziku. Iekšā tāds kaut kāds kašķis, ka tik kaut kam piekasīties, tāpēc arī Dun Dun uzstāšanās laikā prasījās pēc čības ar ko sviest, jo nekad nebiju ievērojusi, ka viņu visām dziesmām ir tik līdzīga konstrukcija.
Bet pie Múm jau nevar piesieties.
Smaids parādījās un kašķis pazuda.